Staburags – īpaša un svēta vieta 1
Vīgantes parks, Staburaga piemiņas vieta
– Staburags īpašu popularitāti piedzīvoja pagājušā gadsimta 30. gados, kad valstī uzplauka tūrisms. Bet otrais apmeklētāju pieplūdums bija 60. gados, kad tapa zināms, ka Staburags būs zem ūdens, – vēstures lappusi paver Jaunjelgavas novada tūrisma pārzinātāja Anita Dāldere. 1966. gadā uzplūdinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, Daugavā pazuda saldūdens kaļķiežu klints Staburags (Staburadze), kas bija 18,5 m augsta (piecstāvu nama augstumā). Tagad šo vietu iezīmē sarkana boja, un tikai fotogrāfijās un gleznās var skatīt pagājušā gadsimta Daugavu, kad no Jaunjelgavas līdz Jēkabpilij bija viskrāčainākais un seklākais upes posms. Zinātāji varējuši upi pat pārbrist, un plostniekiem tas bijis liels izaicinājums.
Vīgantes saieta namā aplūkojama Linarda Skudras gleznu izstāde. Darbu autora tēvs bija plostnieks, bet viņš pats pusaudža gados Staburagu vienu reizi skatījis savām acīm. Viņa atmiņā un tagad gleznās attēlota arī dzimtā māja, kas atradās uz viena no Daugavas loku krastiem. Dzimto sētu nācās pamest, un tagad tur viļņojas Daugavas ūdeņi. Vakaros tie mēdz iekrāsoties zeltainā, bet rītos – sudraba krāsā.
Staburagam veltītā piemiņas zīme ir tēlnieces Solveigas Vasiļjevas darbs “Dieva auss”, kurā katrs var iečukstēt savu vēlēšanos, jo senie sēļi savas bēdas un priekus stāstījuši Staburagam. Tagad biežāk tur mēdz apsēsties tūristi. Interesanti, ka sākumā piemiņas vietu gribējuši saukt par “Saules bļodu”. Pēteris Vasarietis sācis šo vietu izdaiļot ar dienliliju stādījumiem un aicinājis piedalīties citus selekcionārus un kolekcionārus. Šajā enerģētiski spēcīgajā vietā prezidenti stāda ozolus. Raimonds Vējonis gan vēl savējo nav iestādījis.
Blakusesošajā Vīgantes parkā, kur no muižas palikuši tikai pamati, uz Daugavu veras Valda grāmatas “Staburaga bērni” varoņu Janča un Mārča koka skulptūras, arī mazā Lote, kura kungam no Liepavota nesa ūdeni. Tepat arī kādreizējās skulptūras “Daina” kopija, ko tēlniece Aleksandra Briede atjaunoja 1978. gadā, – pirmā “Daina”, ko reiz sabojāja traktorists, tagad ir renovēta un atrodas Siguldā. Starp citu, šajā pusē ir dzīvojis “Dziesmai šodien liela diena” autors Pēteris Barisons. Viņa piemiņai Vīgantes parkā ierīkota lapenīte. Bet kāpnes, kas reiz bija 10 tūkstošu skatītāju un 800 dalībnieku amfiteātra estrāde, ved likteņupes dzelmē. Kādas paralēles lai velk?
