Pie bitēm atprātoties 1
Sērenes pagasts, “Kampēni”
– Mani vienmēr ir fascinējušas bites. Es tās ļoti vēlējos, – saka Iveta Kraševska. Kad ar vīru Jāni sākuši dzīvot senču īpašumā, liktenis reiz savedis kopā ar vajadzīgajiem cilvēkiem, proti, ar Aizkraukles biškopju priekšnieci Guntu Otto, kura reiz Kraševsku mājām braukusi garām un teikusi, ka šeit ir ideāla vieta bišu ganīšanai. Ivetai ideja patikusi, bet viņa uzreiz prasījusi, lai pretim mācot bišu gudrības.
– Vēl pamācījos kursos, un jau piecus gadus mums ir bites, – viņa stāsta. Reiz pa jokam izteikusies, ka būtu labi pagulēt bišu tuvumā – smarža, sanoņa. Sacīts, darīts – un tapis bišu namiņš, ko varētu saukt arī par bišu baznīcu. – Jāņa dizains un darbs, visu uzcēlām par godīgi nopelnīto mūziķu naudu, – atklāj Iveta, bet Jānis piebilst: – Viss ir no pašu materiāliem. Izdomāju, ka taisīšu uz riteņiem, lai var mainīt vietu. – Gulēšana virs bitēm nomierina. Žssss, zumm, žsss, zumm… No bitēm nāk +36 “C siltums.
– Ir medus, propoliss, putekšņi. Mums ir bioloģiskā saimniecība. Sēsim arī rudzus. Bet strādājam savam priekam, jo mūsu pamatnodarbe ir muzicēšana. Es rakstu dziesmas bērniem, un braucam ar autorizrādēm pa Latvijas bērnudārziem un skolām. Spēlējam ballēs, bet vasarās, kad brīvāks, rosāmies laukā. Bites ir, lai sazemētos, – skaidro Kraševski. Par kādas bite dzēlienu Iveta sakot pat paldies, jo tas iederas terapijā – bišu inde šķīdina trombus un palīdz pret locītavu sāpēm. Kraševskiem ir 21 bišu strops. Viens spiets šovasar atlidojis, bet neviens nav devies projām.
Bišu namiņā gribas runāt čukstus. Jānis tā centrā izveidojis piramīdu, lodziņi kā iluminatori – apaļi. Saimniece stāsta, ka pietiek pagulēt pat pusstundu. Jānis, kurš pret šo ideju sākumā bijis skeptisks, reizēm noliekoties atpūsties un attopoties, kad ārā jau tumšs. Zem vienas lāviņas zum 30 000 bišu.
