Gārsenes pagastā dzīve riņķo ap pili 4
Gārsenes pagastā 2014. gada beigās bija 887 iedzīvotāji, no viņiem 209 ir pagasta bibliotēkas lietotāji. Bibliotēka pirmo gadu atrodas agrākajā baronu Budbergu pilī, kur vēl līdz iepriekšējā mācību gada beigām darbojās Gārsenes pamatskola, kas nu nelielā skolēnu skaita dēļ slēgta.
Neraugoties uz pagasta nelielo izmēru, bibliotēkas nodrošinājums ir gluži labs – 1100 eiro jaunu grāmatu un 860 eiro preses izdevumu iepirkumam gadā. Bibliotēkas vadītāja Inita Lejiņa gan teic, ka grāmatām noderētu nedaudz vairāk. Vislabprātāk iedzīvotāji lasa latviešu oriģinālliteratūru – visvairāk, protams, gaida Jēkabpils rakstnieces Annas Skaidrītes Gailītes darbus, tāpat ļoti iecienīti “Lata romāni”, arī sērija “Latvija. XX gadsimts” – darbi, kuros jūtama apkārtējā realitāte.
Pirms pusotra mēneša darbu sākusi Gārsenes pils pārvaldniece llze Meržvinska, kura pirms tam kā biroja vadītāja un eksperte darbojusies Latvijas Aitu audzētāju asociācijā un Gaļas liellopu audzētāju biedrībā. Diezgan radikāls solis – pamest Rīgu un pārcelties uz salīdzinoši kluso un nomaļo Gārseni, taču Ilze apgalvo – dzīve lielpilsētā sākusi nogurdināt.
Pašvaldība izlēmusi paturēt pili savā īpašumā un attīstīt, un Ilze par šo lēmumu izsakās ļoti atzinīgi. Viņai ir vīzija, kura acīmredzot uzrunājusi konkursa rīkotājus, ja reiz no astoņiem pretendentiem izvēlēta tieši viņa. Pilī pirmkārt plānots ierīkot nakšņošanas vietu budžeta ceļotājiem, maksimāli izmantojot skolas resursus – piemēram, agrākais meiteņu darbmācības kabinets pārtaps viesu virtuvītē, skolas trenažieru zāle – nodarbību vietā vietējiem iedzīvotājiem un viesiem, atjaunojot rīkus sporta laukumā, var iegūt papildu atpūtas un treniņa iespējas.
Ilze Meržvinska teic, ka jaunā šoseja Gārseni un Aknīstes novadu kopumā padara par pievilcīgu pusceļu starp Rīgu un Daugavpili, Lietuvu un Rīgu. Gārsenes pilij, kurā oficiāli pagaidām iekārtots vēl tikai viens viesnīcas numuriņš, trīs naktis šovasar jau prognozējami būs noslogotas – festivāla “Sansusī” laikā viesi nakšņos visā pilī un ap to.
Taču jau šonedēļ vietējie iedzīvotāji pilī varēs apmeklēt pirmo kino vakaru, kuram izvēlēta Dzintras Gekas filma. Arī turpmāk pilī plāno demonstrēt latviešu filmas, izņemot licenci tieši Nacionālajā kino centrā. Šis ir pieejamākais formāts, kā iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar oriģinālkino, kas citādi lielo attālumu līdz kinoteātriem un augsto kinobiļešu cenu dēļ gārseniešiem faktiski ir nepieejama greznība. Savukārt 28. maijā pili un tās apkārtni piepildīs Bērnu svētki.
Entuziasms ir lipīgs, jūtu pieceļoties. Ilze Meržvinska pati gan teic, ka daļai vietējo iedzīvotāju optimisma ir mazāk: “Cilvēki ir kļuvuši kā neticīgie Tomi, daudzi netic, ka iespējams ko mainīt, ka var būt labāk. Es pie tā daļēji vainoju publisko telpu: ziņās vienmēr ir tik daudz sliktā. Taču ir tik forši, ka varu pierādīt – to iespējams mainīt.”
