Sēlija – patriotisma saliņa Lietuvas pierobežā 4
“Kultūrzīmes” šā gada 3. numurā (19. – 25. janvāris) sāka jaunu rubriku “Robežtelpa”, kuras mērķis – noskaidrot, cik pieejama Latvijas robežpilsētās un ciemos profesionālā māksla un ko cilvēki rada paši. Ko lasa, kādas radiostacijas klausās? Cik liela ir pārstāvniecība Dziesmu svētku procesā?
Šajā reizē “Kultūrzīmes” viesojās divos kaimiņnovados Lietuvas pierobežā – Aknīstes novada Aknīstes un Gārsenes pagastā un Viesītes novadā, kur pie pašas robežas arī atrodas divi pagasti – Rite un Elkšņi.
Tad, kad Latvija vēl bija sadalīta rajonos, visi iepriekšminētie pagasti un novadi ietilpa Jēkabpils rajonā, un kultūras jomā saiknes ir saglabājušās, savukārt jaunākos laikos cieša un radoša sadarbība izveidojusies Sēlijas novadu apvienības ietvaros.
Aknīste – vieta ar vēsturi un sapni
Aknīstes pagasts ir lielākā Aknīstes novada sastāvdaļa un vienīgā pilsēta novadā. Tieši šeit darbojas lielākā mācību iestāde novadā – Aknīstes vidusskola, te ir bērnudārzs, Jēkabpils Mākslas skolas filiāle un Bērnu un jauniešu centrs. Novada dome ir parūpējusies par transportu, lai to varētu apmeklēt ne tikai pilsētiņā dzīvojošie, bet arī pagastu bērni.
Aknīstes novada kultūras darba vadītāja Kristiana Kalniete gan stāsta, ka vasarā pilsētiņa iegūst otro elpu, tomēr sarīkojumi par apmeklētāju trūkumu nevarot sūdzēties arī tukšajā sezonā. Kultūras dzīve visai intensīva – saplānotas pilnīgi visas nedēļas nogales līdz pat vasarai. Turklāt tieši Aknīstē šovasar sabrauks Sēlijas novadu apvienības rīkotie IV Tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. To rīkošanā iesaistīti arī vietējie pašdarbības speciālisti – svētku režiju veidos Aknīstes amatierteātra režisore Veronika Papaurele.
Aknīstes novadā kultūras sarīkojumu ziņā lielā mērā darbojas gadalaiku princips: “Lielākā zāle ir Gārsenes kultūras namā, tādēļ no rudens līdz pavasarim visi kopīgie novada sarīkojumi notiek tajā, savukārt vasarā pārceļamies uz Aknīsti, kur ir skaista estrāde.” Kad jautāju, cik plaši sarīkojumus apmeklē, saņemu atbildi, ka Aknīstes novada iedzīvotāji nav slinki: “Ja uz parastu sarīkojumu atnāk mazāk par 50, tad liekas maz; Vecgada ballei bija vairāk nekā 200 apmeklētāju, bet pēc iepriekšējā gada, kad atnāca ap 300, arī šķita pamaz.”
Par izpildītāju izvēli gan jāpadomā rūpīgi, jo finansiāli, kā arī apskaņošanas ziņā ļoti prasīgus māksliniekus aknīstieši atļauties nevarēs, bilst K. Kalniete.
Izņēmums ir jaunais, bet jau plašu un labu popularitāti guvušais kamermūzikas festivāls “Sansusī”, par kura iniciatoru kļuvis Viesītē dzimušais operdziedātājs Armands Siliņš. Novada pašvaldība palīdz ar norises vietas apkaimes sakopšanu, par to saņemot nelielu ieejas maksas atlaidi novada iedzīvotājiem.
Šobrīd Aknīstes novads arī ieguvis labākus ceļus nekā jebkad iepriekš, un tas nozīmē gan ātrāku nokļūšanu Jēkabpilī, gan arī uz Rīgu un Daugavpili – cerams, šovasar tiks pabeigts šosejas remonts. Vienīgais patiešām ļoti sliktais ceļa posms ir aptuveni astoņi kilometri līdz Lietuvas robežai. No neatkarības atjaunošanas līdz Šengenas zonas ieviešanai robežpunkta šeit nebija, tomēr tagad Lietuvas pusē uzreiz aiz robežstaba sākas asfalts, bet Latvijas pusē jākuļas pa izdangātu, šobrīd arī krietni uzrūgušu zemes ceļu.
