Kas vērtīgs selerijā? + receptes 1
Ko garšīgu var pagatavot no selerijām? Eva Ačkupa Rīgā
Kaut arī selerijai derīga gan sakne, gan kāti un lapas, tā ļoti reti ir maltītes galvenā sastāvdaļa. Visbiežāk priekšā nāk kāti, kuri pievienoti aukstajiem salātiem, turpretim siltajos ēdienos seleriju nemēdz izmantot. Lai pievērstu uzmanību šim veselīgajam, vitamīniem un mikroelementiem bagātajam dārzenim, šoreiz galdā ceļam seleriju!
Interesanti, ka mūsu dārzos visvairāk audzē sakņu selerijas, bet pasaulē iecienītākās ir kātu selerijas, kurām ir sulīgi un kraukšķīgi, rabarberiem līdzīgi lapu kāti. Vēl ir lapu selerijas, kas arī neveido saknes paresninājumu, tām ir aromātiskas un smalkas lapiņas ar patīkami pikantu garšu. Lapiņas, kas iegūtas no kātu un sakņu selerijām, pēc garšas nedaudz atšķiras no īstajām lapu selerijām.
Ko satur?
Selerijas, gan saknes, gan kāti, ir bagātas ir C vitamīnu un minerālvielām, piemēram, kāliju, kalciju, magniju un dzelzi. Vēl būtiskāk, ka šie dārzeņi satur kumarīnu, kas aizkavē brīvo radikāļu postījumus šūnās, līdz ar to samazinās mutāciju risks un iespēja attīstīties ļaundabīgiem veidojumiem. Tā kā kumarīns veicina balto asinsķermenīšu aktivitāti, tas paaugstina arī aizsardzību pret potenciāli kaitīgajām šūnām. Savukārt seleriju saknēs esošais C vitamīns un šķiedrvielas palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, bet kālijs, magnijs un kalcijs – pazemināt asinsspiedienu. Tas nozīmē, ka selerija ir gana vērtīgs dārzenis, kurš nepelnīti piemirsts laikmetā, kad tik daudzi slimo ar sirds un asinsvadu slimībām.
Selerijas sakne visgaršīgākā tomēr ir svaiga – tad tā ir aromātiska, piedod ēdienam izcilu garšas buķeti. Ja izvāra, aromāts vairs nav tik jūtams. Sakni var sagriezt mazos kubiņos un izkaltēt, pēc tam ziemā lietot pie zupām, mērcēm un sautējumiem. Arī kāti viskraukšķīgākie un gardākie ir salātos, taču tos var labi izmantot sautējumos un pie zupām! Vēl viens variants, kur izmantot kātu selerijas, ir aukstajā galdā svaigu dārzeņu plates sagatavošanā kopā ar sagrieztu papriku, burkāniem, ziedkāpostu rozetītēm, gurķiem un tomātiem. Kātus sagriež 5 cm garos gabaliņos un ēd ar kādu pikantu, piemēram, ķiploku vai zilā siera mērci. No tiem arī var pagatavot gardu mērcīti, piecus kātus sablendējot kopā ar vienu avokado un pievienojot 150 ml skābā krējuma, sāli un piparus. Iznāk izcili aromātiska un garšīga!
Seleriju kāti un saknes ir ideālas dārzeņu buljonam, it īpaši, ja vēl pievieno pāris burkānus un papriku.
Pārtikas tehnologs Gints Osis no “Maxima Latvija” piedāvā četras gardas receptes, kā galdā celt vērtīgo seleriju.
UZZIŅA
Pie mums seleriju audzē dārzos, turpretim Vidusjūras zemēs, Zviedrijā, Ēģiptē, Etiopijā un Ziemeļkaukāzā tā sastopamas arī savvaļā. Senos laikos seleriju nelietoja uzturā, taču tā bija atzīts ārstniecības augs, kuru vārītā veidā izmantoja par kompresi apsaldējumiem, bet auga eļļu lietoja kuņģa slimību ārstēšanai. Eiropiešu ēdienkartē selerija sastopama kopš 15. un 16. gadsimta, kad to uzturā sāka lietot vācieši un francūži.
SVARĪGI
• Selerijas nav ieteicams izmantot uzturā, ja ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla ar paaugstinātu skābes daudzumu kuņģa sulā, tās neiesaka arī grūtniecēm.
• Lai gan reti, tomēr jutīgiem cilvēkiem selerija un pētersīļi var izraisīt alerģiskas reakcijas.
Atsvaidzinoši salāti
1 vidēji liela fenheļa galviņa,
3 – 4 ēdamkarotes olīveļļas,
2 tējkarotes citronu sulas,
sāls un pipari.
Sagriež selerijas kātus un plānās šķēlītēs sarīvē fenheli. Visu pārslaka ar eļļu un citrona sulu. Pēc garšas pievieno sāli un piparus. Šie salāti ir lielisks papildinājums jebkuram pamatēdienam.
1 selerijas sakne,
1 ābols (vēlama skāba šķirne, piemēram, Antonovka),
50 g zilā siera,
100 g valriekstu.
Mērcei:
skābs krējums,
citrona sula,
sāls,
malti melnie pipari.
Selerijas sakni nomazgā aukstā ūdenī un nomizo. Lai nenomelnētu, apslaka ar citrona sulu. Tad seleriju sarīvē garās skaidiņās, bet ābolu sagriež salmiņos. Pievieno sadrupinātu zilo sieru, valriekstus un visu samaisa. Pārlej ar mērci.
Vakariņas “Pārsteigums”
1,5 kg kartupeļu,
85 g sviesta,
170 g grieķu jogurta.
Zaļajai saimei:
500 g puravu,
300 g brokoļu,
3 seleriju kāti,
sauja svaigu vai saldētu zaļo zirnīšu.
Mērcei:
850 ml piena,
75 g kviešu miltu,
1 tējkarote sinepju graudu,
300 g rīvēta Čedaras siera,
sāls un pipari pēc garšas.
Vāra kartupeļus, līdz tie mīksti, nokāš un samīca. Tad pievieno sviestu un grieķu jogurtu. Visu saputo ar mikseri (ja kartupeļus puto ar jaudīgu blenderi, iegūst līmīgu masu, kura nevienam negaršo).
Puravus sagriež pabiezās šķēlēs, brokoļus sasmalcina rozītēs un sagriež seleriju kātus. Uzkarsētā pannā liek visus zaļos dārzeņus, pārlej ar pienu, pievieno miltus un maisot vāra līdz viendabīgai mērces konsistencei. Tad iemaisa pusi no siera.
Zaļos dārzeņus piena-siera mērcē kārto ietaukotā cepamajā veidnē un pārklāj ar kartupeļu biezeni. Pārkaisa ar atlikušo sieru.
Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 200 °C aptuveni 40 – 50 minūtes (laiks un temperatūra var atšķirties atkarībā no krāsns veida). Zem mīksta un gaisīga kartupeļu biezeņa slēpjas zaļo dārzeņu saime maigā piena-siera mērcē.
1 selerijas sakne,
1 burkāns,
3 – 4 vidēji lieli dzelteni, miltaini kartupeļi,
200 – 300 g cietā siera,
350 ml saldā krējuma,
1 ķiploks,
garšvielas, piemēram, oregano jeb raudene, sāls, pipari, muskatrieksts.
Seleriju sakni, burkānus un kartupeļus rīvē plānās šķēlītēs. Ietauko cepamo trauku. Sagrieztās saknes kārto cepamajā traukā vairākās kārtās, katru kārtu pārberot ar sieru.
Uzsilda saldo krējumu, kuram pievienotas garšvielas. Pārlej rīvētajiem dārzeņiem un vēlreiz pārkaisa sieru. Cep cepeškrāsnī 180 °C apmēram 50 minūtes, līdz iegūst zeltaini brūnu krāsu. Pirms pasniegšanas nedaudz atdzesē.
