Selekcijas rezultāts – papildu krāja un kvalitāte 0
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieka Arņa Gaiļa vadītās meža selekcijas radošās grupas darbs novērtēts augstu. Pētnieki saņēmuši meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs”.
Nominācijā “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” Arņa Gaiļa komanda apbalvota par pētījumu “Meža koku sugu selekcijas darba programmas īstenošana 2017.–2018. gadā”.
Šis pētījums īstenots pēc valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pasūtījuma sadarbībā ar šī uzņēmuma struktūrvienības “Sēklas un stādi” pārstāvjiem. Pasūtītājs ir valsts mežu apsaimniekotājs, tomēr programmas īstenošanā iegūtie rezultāti ir būtiski un pieejami arī uz zināšanām balstītas privātās mežsaimniecības attīstībai Latvijā.
“Kaut arī “Zelta čiekurs” ir par aizvadītajos divos gados paveikto, programmas ietvaros plānotie pasākumi notika secīgi ilgākā laikposmā. Tāpēc tas, kas mums izdevās pēdējos divos gados, pilnīgi precīzi vēl neraksturo paveikto. Kokiem tas selekcijas process jau ilgst gadiem, un, iespējams, šī atzinība ir tikai par vienu darba posmu,” skaidro pētnieku grupas vadītājs Arnis Gailis, kurš “Silavā” strādā kopš 1993. gada un Zemkopības ministrijas atzinības par līdzīgiem pētījumiem saņēmis arī agrāk.
Kā izrādās, pētījumi meža koku selekcijā pirmoreiz Latvijā bijuši sākti 1957. gadā, kad Mežsaimniecības problēmu institūtā nodibināja Meža selekcijas sektoru A. Kundziņa vadībā. Bet šī selekcijas programma jau ir trešā. Tā sagatavota no 2005. līdz 2008. gadam pētnieka Āra Jansona vadībā un atjaunināta 2015. gadā.
Arnis Gailis skaidro, ka programma paredzēta divu mērķu sasniegšanai. Pirmkārt, pastāvīgu selekcijas pasākumu īstenošanai, lai veicinātu sēklkopības nozares attīstību un meža kapitāla vērtības palielināšanu. Otrkārt, selekcijas darba nepārtrauktības nodrošināšanai un maksimālas atdeves gūšanai no ieguldītajām investīcijām, vienlaikus saglabājot ģenētisko daudzveidību un iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām, kā arī paaugstinot saimniecisko meža rekreācijas vērtību.
Pēc vienošanās ar pasūtītāju “Silavas” pētnieku veiktā darba rezultāti ir publiski pieejami ikvienam interesentam. Tie publicēti valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mājas lapā.
Jautāts, vai pētījuma ietvaros pētnieki apsekoja tikai valsts mežus, Arnis Gailis atbild, ka apsekošana notikusi ne tikai valsts zinātniskās izpētes mežos, bet arī citiem īpašniekiem piederošajos.
Viņš stāsta, ka programmas ietvaros pētnieki pievērsušies galvenokārt bērzam, eglei un priedei – koku sugām, kuras tautsaimniecībā dod vislielāko ekonomisko ieguvumu.
Tiesa, nelielos apjomos selekcijas darbs tiek īstenots arī ar citām koku sugām (apšu hibrīdi, melnalksnis, lapegle, parastais ozols, dižskābardis un parastā liepa), noskaidrojot katras sugas izplatību un izraugoties pašas kvalitatīvākās un ražīgākās mežaudzes sēklu ieguves vajadzībām, kā arī pluskoku izvēlei sēklu ieguves plantāciju ierīkošanai.
Selekcijas darba rezultāti – papildu krāja un kvalitāte ik gadu atjaunotām mežaudzēm vismaz 10 000 hektāru platībā salīdzinājumā ar mežaudzēm, kuras atjaunojušās dabiski vai kuras atjaunotas, stādot ar mežaudzēs iegūtu reproduktīvo materiālu.
“Selekcija pati nākotnes mežaudzes vērtību vēl nepalielina,” piebilst pētnieks. “Vērtība palielinās tikai tad, ja selekcijas rezultātus izmanto. Mūsu veiktais pētījums būtībā ir piedāvājums mežu apsaimniekotājiem, kā tas pareizi būtu jādara. Selekcija ir viena no iespējām mežaudžu vērtības vairošanā.”
Arnis Gailis spriež, ka selekcijas darba iznākumā ieguvēji ir ne tikai “Latvijas valsts meži”, bet arī privāto mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, kuri mežu atjaunošanā varēs izmantot augstvērtīgu stādāmo materiālu, kas ļauj izaudzēt vairāk un iegūt labāku koksni. Bet pastarpināti ieguvēja ir arī sabiedrība, ņemot vērā koksnes lielo patēriņu sadzīvē un mežaudžu nozīmi vides aizsardzībā.
Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijas mežsaimniecību ietekmēja zemes reforma un īpašuma tiesību atgūšana. Reformas gaitā īpašumus, to skaitā vērtīgas mežaudzes, atguva arī ļaudis, kuri nezināja, ko ar tām turpmāk iesākt. Vai arī atguva tos, cerēdami gūt ātru peļņu. Viņaprāt, pašlaik privāto mežu apsaimniekošana pamazām uzlabojas, pamestu un nekoptu mežaudžu kļūst arvien mazāk, tāpēc ka lielas mežaudžu platības ir lielo meža apsaimniekotāju pārziņā, kuri spēj un prot saimniekot ilglaicīgi.
