Iniciācija sevis mīlēšanā 4
Atsevišķa cilvēka seksuālā enerģija pati par sevi ir jaudīga, bet, savienojoties divu cilvēku enerģijām, jauda palielinās ģeometriskā progresijā – četrkāršojas. Visspēcīgākā seksuālā enerģija atbrīvojas tieši orgasma laikā. It kā saprotami, bet aiz šā fakta slēpjas būtiskāks priekšnosacījums – lai tiktu līdz orgasmam, jāmīl un jāpieņem sava seksualitāte. Lai cik bieži mediji un grāmatas piesauktu šo sevis mīlēšanas nepieciešamību, lai kā būtu apnicis par to lasīt, tomēr tā ir patiesība.
Un paliek arī problēma. Veselīgu seksualitāti cilvēkam nevar iebarot ar tabletēm. Ideālā gadījumā cilvēks jau kopš bērnības tiek izglītots par brīvu, pilnvērtīgu un pašpietiekamu būtni, taču mūsu sabiedrība arī vēl šajā gadsimtā ir ļoti tālu no šādas audzināšanas. Seksualitātes sakrālo nozīmi nevar atrast ne ģimenes mācības grāmatās, ne tajos informācijas avotos, kurus izziņai izmanto pusaudži.
Piemēram, kaut vai pirmās mēnešreizes (tās, starp citu, arī ir seksualitātes daļa) – cik daudzas sievietes var lepoties ar to, ka šis svarīgais pārejas punkts no mazas meitenes par lielu meiteni viņām bijis ar pašapziņas celšanu saistīts pārdzīvojums? Visbiežāk klāt stāv bailes, kauns un informācijas vakuums. Viena lieta ir palasīt teoriju grāmatā, bet pavisam cita – saņemt uzticības personu atbalstu un ievadīšanu jaunajā līmenī. Kāpēc gan šim būtiskajam notikumam par godu ģimene nevarētu sapulcēties pie svētku galda – lūk, mūsu dzimtā ir vēl viena nākamās dzīvības radītāja, un mēs par to priecājamies! Tas būtu veids, kā statusa maiņai pievienot garīgu, sakrālu vērtību. Un nevajag tūlīt iedomāties, ka visiem klātesošajiem jāatrāda mēnešreižu asinis… Svarīgs ir rituāls, seksualitātes izcelšana no anatomijas grāmatas un pacelšana sakrālā līmenī.
Ļoti daudziem (īpaši sievietēm) iekšējā disharmonija ar savu seksualitāti saglabājas arī pēc ilgas intīmās pieredzes ar partneri. Nemākam mēs sevi mīlēt, ja mūs kāds no ārpuses nepārliecina par to, ka esam gana pievilcīgas, iekārojamas, mīlamas!
Tas labi redzams par šo tematu rīkotos semināros un nometnēs. Tur bieži tiek izmantots šāds vingrinājums (patiesībā arī rituāls): visas sievietes kailas sastājas aplī, un viena stāv vidū. Aplī stāvošajām pa kārtai jāstāsta viduča meitenei, kas viņā ir skaists, mīlams. Un kaut kas tāds ir pilnīgi visos cilvēkos! Bet, lai varētu izdomāt, ko teikt, tas vispirms jāatrod pašai sevī. Lai mīlētu savu tuvāko, vispirms jāiemīl pašai sevi. Pēc tam tu, spogulī skatīdamās, saredzi sevī kaut ko vairāk par riepiņu, celulītu un vārnu kājiņām.
Nav nekā jauna šajā pasaulē…
Seksuālās enerģijas izmantošana nav nekāds moderno ezoteriķu izgudrojums vai atklājums: jau tūkstošiem gadu senā pagātnē viedākie cilvēki zināja par šā spēka esamību un prata to ievirzīt produktīvā gultnē, veicinot sējumu un stādījumu ražību, lopu auglību, brangumu un pienīgumu. Pats par sevi saprotams, arī veselīgas nākamās paaudzes radīšanai bija nepieciešama dievu svētība, un tā bija gūstama īpašos auglības rituālos.Liecība tam, cik svarīga bija šo rituālu un to pārzinātāju loma tautas labklājības un kopspēka nodrošināšanā, ir vajāšanas, ko pret tautas viedajiem īstenoja iekarotāji: iznīcinot sakrālās zināšanas, tika būtiski samazināta spēja pretoties. Nekur tālu nav jāmeklē – tas viss notika arī tepat, mūsu zemītē.
Dažviet tajās zemēs, kur pārliecība par labklājības enerģiju, ko sieviete mīlējoties spēj dot vīrietim, vēl aizvien ir dzīva ļaužu pasaules redzējumā, joprojām likumīgi pastāv daudzsievība. Arī pie mums ne viens vien sapņo par šādu seksuālo pieredzi, un daudzi to praktizē dzīvē, ieviešot vairākas paralēlas attiecības.
Senie cilvēki šo jautājumu – dabisko seksuālo interesi – risināja vienkāršāk, neliekot kārumniekiem baidīties tikt pieķertiem un nosodītiem. Īpašos auglības rituālos, kuros piedalījās visa vietējā sabiedrība, pilnīgi legāli un kopējā labuma vārdā drīkstēja (un pat vajadzēja) mīlēties ar vairākiem partneriem.
Seksualitātes profanācija
Kas notiek, ja sakrālā seksualitāte tiek izstumta no mūsu dzīves? To redzam ikdienā – vērtīgā seksualitātes enerģija tiek izšķiesta pliekanā citu seksualitātes aprunāšanā un nievāšanā, pornosaitos pavadītās stundās, sublimēta darbā, vai to mēģina izstumt no dzīves, rāpojot uz ceļiem pa kādas baznīcas grīdu. Cits variants – seksuālo procesu nozīme, jēga tiek nivelēta un degradēta līdz brutālam primitīvismam: sarunās tiek runāts nodrāšanās/nokniebšanās kategorijās, otra cilvēka sajūtas un vajadzības pēc noteikta veida baudām tiek ignorētas.
Tādi cilvēki īsti nedzīvo savu dzīvi (nebauda, nepriecājas, nedod un arī nesaņem) un dažreiz pat visiem spēkiem mēģina neļaut dzīvot baudpilnu seksuālo dzīvi arī citiem. Sabiedrībā nenotiek dabiska enerģijas (pozitīvu emociju un sajūtu) apmaiņa. Tādi cilvēki paši dzīvo milzīgā spriedzē un izplata to arī uz visiem apkārtējiem.
Tādējādi emocionāli enerģētiski tiek saindēta sabiedrība. Stāvošs ūdens taču sāk smirdēt… Un mēs brīnāmies: kāpēc ekonomika buksē? Kāpēc nedzimst bērni vai dzimst nepietiekamā skaitā sociāli atbildīgiem cilvēkiem? Kāpēc sievietēm trūkst vīriešu dejošanai un dzimumdzīvei – kāpēc viņi lielā skaitā aiziet no dzīves priekšlaikus? Tāpēc ka dzīves kārtībā intīmajām lietām netiek ierādīta sakrāla vieta un nozīme…
Uzziņa
Pretstatu pāri sakrālais un profānais pagājušā gadsimta vidū ieviesa mītu un reliģiju pētnieks Mirča Eliade. Sakrālā (citiem vārdiem – svētā) pasaule pretstatā profānajai ir pirmatnēja, no reliģiju uzslāņojumiem brīva svētuma piepildīta, harmoniska, brīnumaina un brīnumus radīt ļaujoša. Savukārt profānā ir… jā, lielākoties tā, kurā ikdienā dzīvo lielākā daļa no mums.
Mīlēšanās ir vislabākais treniņš
Skūpstīšanās laikā tiek nodarbināti 32 muskuļi, mīlēšanās laikā – gandrīz visi pārējie, bet orgasms ir vienīgais brīdis, kad tiek trenētas galvas smadzenes.
