Seksualitāte ir svēta. Arturs Šulcs par to, kā to izkopt un padarīt maģisku 4
Iedomāsimies ainiņu: lai vairotu savu lauku auglību un caur to paši savu labklājību, saimnieku pāris nevis ķeras pie jaunākās paaudzes mēslojuma vai pie ātrajiem kredītiem, bet pašā vasaras vidus plaukumā dodas mīlēties savā rudzu laukā. Un viss notiek! Neticami? Nebūt ne, ja pieņem, ka sakrālā seksualitāte ir līdzdalīga likteņa un notikumu veidošanā.
Par to, ka seksualitāte ir garīgi un emocionāli vesela cilvēka neatņemama sastāvdaļa, mūsdienās nekādi šķēpi vairs nav jālauž. Tomēr, to aprakstot, lielākoties tiek lietoti anatomiski vai pat medicīniski termini, teju pilnība izslēdzot seksualitātes sakrālo aspektu, garīgo dimensiju, atzīmē attiecību konsultants un pārmaiņu treneris ARTURS ŠULCS. Un kāds gan tur brīnums, ja gadsimtiem ilgi valdošās reliģijas visiem spēkiem ir stūmušas seksualitāti malā, liedzot tai cieņpilnu eksistenci ikdienas dzīvē. Ja parokas dziļāk cilvēces kultūrvēstures pūralādē, laikos pirms organizēto reliģiju valdīšanas, varam atrast dažādus dārgumus – arī sakrālo seksualitāti ar tās rituāliem cilvēka mūža garumā. Šī sakrālā pasaules uztvere mūsos snauž un gaida, lai mēs to pamodinām, atzīstam un caur to padarām savu dzīvi harmoniskāku un pilnvērtīgāku.
Minot vārdu seksualitāte, prātā pirmais nāk dzimumakts, un atkarībā no katra pieredzes bagāžas un priekšstatiem tajā ir vairāk vai mazāk emocionāla satura. Taču tā ir tikai viena, lai gan, protams, ļoti nozīmīga daļa no kaut kā lielāka un visa mūža garumā – no bērnības līdz pat sirmam vecumam – ilgstoša. Var teikt, ka seksualitāte ir tilts starp matēriju un garu, un, kamēr vien mums ir matērija (ķermenis) un gars, mēs esam seksuālas radības, gribam to vai ne.
Mūža laikā cilvēka vieta sabiedrībā un seksualitāte attīstās un transformējas, pāriet no viena līmeņa nākamajā. Tādu pārejas (sociālā statusa jeb identitātes maiņas) punktu saistībā ar seksualitāti ir daudz. Piemēram, mazas meitenes tapšana par lielu meiteni (mēnešreižu sākums…), jaunietes tapšana par sievieti (pirmā dzimumdzīves pieredze, pirmā grūtniecība, pirmais aborts, pirmās dzemdības – visas šīs situācijas meitenei saka: laipni lūdzam pieaugušo sieviešu pasaulē!). Neviens no šiem seksualitātes lauka notikumiem nav viegls. Ideālajā gadījumā līdzās ir zinošs un smalkjūtīgs gids, kurš palīdz neapmaldīties kļūdainos pieņēmumos, šaubās un aizspriedumos.
Seksualitāte piemīt visiem, taču diemžēl cilvēks nepiedzimst ar zināšanām, ko ar to iesākt un kā to izpaust. Senatnē par to, lai cilvēks nenobītos un neapmaldītos sava ķermeņa vēlmēs, gādāja īpaši rituāli, kas bija neatņemama sakrālā pasaules redzējuma sastāvdaļa.
Izslāpuši pēc rituāliem
Rituāls ir vēl viens vārds, ko ikdienā bieži lietojam greizā nozīmē. Ja katru rītu pa ceļam uz darbu nopērc smalkmaizīti brokastīm, tas ir nevis rituāls, bet gan ieradums. Taču arī šādu gluži necilu notikumu var padarīt par rituālu, ja smalkmaizīti pasniegsi galdā kaut kā īpaši, piemēram, pirms pirmā kumosa pateicoties, ka tev ir dota iespēja šeit un tagad pabarot savu ķermeni – šo brīnumaino instrumentu, kurš ļauj tev izbaudīt maizītes garšu, smaržu, kraukšķīgumu… un citas šīs pasaules piedāvātās pieredzes, arī spēju sniegt un saņemt baudu. Mums patīk rituāli. Tie palīdz justies piederīgiem kādam notikumam, cilvēku grupai, egregoram. Harmonizē, pieslēdz kādas noteiktas kopīgas enerģijas rozetei. Tikai nevajag jaukt tradīcijas ar rituāliem: ja saulgriežos kurinām ugunskuru tāpēc, ka visi tā dara, vai darinām tautastērpu tāpēc, ka Dziesmu svētkos tā piederas, mēs, protams, kopjam tradīcijas, taču rituālam nepieciešama arī izpratne un augstāks nolūks. Jāņu ugunī vienojamies ar sauli, kura ir dzīvības devēja šai pasaulei, un, ja to apzināmies, tas ir rituāls, kas dod spēku, nevis otrā rīta paģiras. Arī tautiskā krekla apkaklītes izrakstīšana kļūst par rituālu, ja pazīstam rakstus un zinām, kādas enerģijas ar tiem ieaicinām savā dzīvē.
No ezoterikas viedokļa, rituāli nostiprina personisko, dzimtas, tautas kopīgo enerģētiku, un tas ir svarīgi ne tikai smalkajos plānos, bet arī šajā trīsdimensiju realitātē, kurā mums jādzīvo, jāēd, jādara gluži taustāmas un ikdienišķas lietas. Jo spēcīgāka enerģētika, jo lielāka iespēja materializēt vēlmes un mērķus.
Vislielākais enerģijas rezervuārs
Iespējams, vislielākais enerģijas potenciāls, ar kuru cilvēks var veidot savu likteni, piemīt tieši seksuālajai jomai. Nereti tā bijusi tik jaudīga, ka likusi mainīt tautu un valstu likteņus.
Ja jau mums ir dota šāda dāvana, kāpēc neizmantot to apzināti, paceļot rituāla līmenī un piešķirot sakrālu nozīmi? Nemaz neminot to, ka tādējādi gūsim prieku un veicināsim stabilitāti savā individuālajā intīmajā dzīvē un seksuālajā dzīvē ar partneri…
Izklausās sarežģīti? Patiesībā viss sāls ir attieksmē, un pa spēkam (un pa kabatai) tas ir ikvienam no mums. Ja esam nolēmuši sarīkot mīlēšanās rituālu, vispirms tam jāsagādā īpaši apstākļi.
Rituālam svarīga ir vide – telpa, ko maģisku padarām mēs paši. Lai guļamistaba pārtop par templi, kurā katram priekšmetam, katrai krāsai ir sakrāla nozīme. Nepiederīgai enerģētikai – vecākiem, svešiem cilvēkiem un kur nu vēl televizoram vai datoram! – šajā templī nav vietas. Rituāla noskaņu var radīt dažādos veidos: ar tikai šajās īpašajās reizēs lietotu gultasveļu, aromātu, svecēm. Tas var būt šim nolūkam paredzēts lakats, kuru uzsien ap gurniem tikai pirms rituāla un izmanto erotiskajā masāžā. Pat tāda šķietami neromantiska un pavisam ne sakrāla lieta kā prezervatīvi var tikt nevis nobēdzināti naktsskapīša atvilktnē, bet novietoti īpašā traukā, apklāti ar īpašu salveti… Cilvēka apziņa, redzot un sajūtot rituālam piederīgo, noskaņosies uz pilnvērtīgāku, ar dziļāku jēgu piepildītu mīlēšanos – gluži tāpat, kā mēs noskaņojamies uz svētku viļņa, redzot izrotātu Ziemassvetku eglīti.
Mīlēšanās rituālā, līdzīgi kā jebkurā rituālā norisē, neko nedrīkst sasteigt. To nevar veikt, ja galva pilna citu domu, jo šeit runa ir par enerģijas virzīšanu un nākotnes formēšanu.
Sakrālās darbībās parasti ietilpst arī vārdiskas formulas, un tās varam izmantot, pirms mīlēšanās pateicoties viens otram un augstākajiem spēkiem par to, ka mums ir dota dāvana satikties un mīlēt vienam otru. Jānoformulē arī rituāla enerģijas fokusēšanas mērķis, piemēram, šo mīlestības aktu mēs veltām mūsu ģimenes labklājības vairošanai, jaunu darba iespēju atrašanai, jaunu biznesa ideju ieaicināšanai mūsu dzīvē.
Mērķi var būt visdažādākie. Protams, lai būtu izredzes, ka Visums atbalstīs to īstenošanu, mērķiem jābūt ekoloģiskiem, harmoniski jāiekļaujas lielajā ritumā. Ja mēs mīlēšanās rituālu veltīsim, piemēram, konkurentu izputēšanai, tas jau balansēs uz ļaunuma piesaistes slidenās robežas.
Senāk vasaras saulgriežos saimnieks ar saimnieci, labu ražu piesaukdami, devās mīlēties savos labības laukos. Varat ticēt vai ne, bet šāda rituālā mīlēšanās saulgriežos tiek praktizēta vēl šodien, turklāt ar labiem rezultātiem.
Ne seksualitāte, ne rituāli nav ierobežojami guļamistabā, taču vienmēr jābūt nolūkam. Rituāls ir apzināta darbība.
