Vīrišķībai nav laika noilguma 0
Atgriežoties pie vīriešu jautājuma. Kāda ir situācija Latvijā — sievietēm ir pieejamas tik dažādas nodarbības par sievišķību, sievišķo enerģiju, ko tik visu ne – nodarbības, semināri, nedēļas nogales, intensīvie kursi… Vīriešiem nav nekā. Kā ir — arī tu to tā redzi?
Es šo situāciju apzinos. Atceros, līdzīgi bija arī pirms 30 – 40 gadiem, kad psiholoģija sāka gūt zināmu popularitāti. Psiholoģija, psihoterapija. Psihoterapiju apmeklēja tikai sievietes. Vīrieši ne. Šķiet, šeit notiek kas līdzīgs. Manuprāt, sievietes nez kādēļ ir jūtīgākas mīlestības jautājumos, izaugsmes un sevis izpratnes jautājumos. Taču pēdējā grupā Latvijā bijām jau 18 vīrieši. Tas nav maz. 18 vīrieši, kas kopā veic šādu darbu. Visai unikāli, tas ir kas jauns – pirms dažiem gadiem nebūtu bijis iespējams.
Man šķiet, iepriekš esmu vairākkārt velti nopūlējies. Iepriekš, pirms gadiem četriem — pieciem, neviens uz šādām nodarbībām nepieteicās. Laiki ir mainījušies. Mainījusies izpratne. Vīrieši sajūt – sievietes aug, bet kā tad mēs? Sievietes kļūst sievišķīgākas, bet kā tad ar mums? Lielākā atklāsme ir tāda, ka sievišķība, tāpat kā vīrišķība, nav piesaistīta vecumam, nav atkarīga no formas. Sieviete savos 65 – 70 gados var būt tikpat sievišķīga kā sieviete 25 gadu vecumā. Ja vien viņa pazīst sevi, ja atveras un ļauj sievišķībai plūst cauri savam ķermenim, arī viņa var būt pievilcīga. Tas pats attiecināms uz vīriešiem.
Un to dāvā vīrišķā enerģija, kas sakņojas klātbūtnē jeb mīlestībā?
Tā tas ir. Vienīgais ceļš ir apzinātība, dziļāka apjausma par to, kas esi – ja esi sieviete, apzinies savu sievišķību; ja esi vīrietis, apzinies savu vīrišķību. Vienkārša apzinātība, apziņa par to, kas esi, ļauj atbrīvoties no prasībām pret sevi – kā vīrietim man jābūt tādam un tādam. Man jāsasniedz tas un tas, lai es būtu īsts vīrietis. Ja es ticu, ka vīrietību apliecina Ferrari, bet man nav Ferrari, tad es nejutīšos vīrišķīgs. Tas ir tik muļķīgi.
Šādā aspektā runa ir par sevis pieņemšanu — tāds, kāds esmu, atbrīvojoties no stereotipiem par to, ko nozīmē būt vīrietim, ko nozīmē būt sievietei.
Ja cilvēks vēlas uzlabot savu dzīvi – ar ko sākt, ko darīt?
Vispirms jau man jāsaka – sāc ar apzinātību, sāc ar meditāciju. Kad atvērsieties šajā virzienā, sāksiet apjaust savus pagātnes ievainojumus un, protams, apzināties, ka bērnībā jūs kā bērnu ievainoja mamma un tētis. Tālāk jau iespējams strādāt pie šīm brūcēm, lai spertu pirmo soli pretim brīvībai. Tas tad arī ir pirmais solis.
Jā, sākot sevi iepazīt, rodas atskārsme – vai dieniņ, tad re, par ko ir runa. Sāk uzpeldēt šis un tas, līdz ieraugi – ahā, tas ir no manas pagātnes. Kāda problēma atkārtojas vēl un vēl, atkal jau man jāsaskaras ar šīm pašām grūtībām. Par ko īsti ir runa? Tā nu rodas jautājumi. Tomēr nepieciešamas tās ilgas, tā izpēte, kas rodas, vienīgi uzlūkojot sevi. Nevar sevi uzlūkot bez iepriekšējas intereses. Esmu drošs, ka šī teksta lasītāji ir cilvēki, kurus interesē pašos notiekošais. Tā tam jābūt. Kāda cita iemesla dēļ lai viņi lasītu šo interviju? Vēlēties uzzināt vairāk, iegūt informāciju. Gūt nedaudz dziļāku izpratni.
