Kas ir vīrišķās enerģijas avots 0
Savās nodarbībās tu bieži teici, ka klātbūtne, klātesamība ir vīrišķās enerģijas avots.
Tieši tā. Tā ir viena atslēga ceļā uz vīrišķību… Mēs visi redzam, kas īsti vīriešos ir šī vīrišķā enerģija. Viena no atslēgām ir klātbūtne. Iztēlojieties puisi, kurš dodas karā. Viņam tuvojas ienaidnieks, bet viņš vienkārši pēta savus nagus. Saproti, viņš šādā situācijā neskatās uz saviem nagiem, viņš ir tajā klātesošs. Viņš atrodas kaujas laukā un zina, cik izšķirīga ir viena sekunde. Tāpēc klātbūtne ir viena no atslēgām. Šeit arī slēpjas milzu atšķirība starp autobusa šoferi, kurš ir klātesošs, naktī vedot 20 skolēnus ceļojumā, un šoferi, kurš iemieg un ļauj autobusam noskriet no tilta, ļauj šiem 20 skolēniem aiziet bojā. Varbūt šis vīrietis nav par sevi rūpējies, varbūt viņš ir lietojis alkoholu, kas mazina klātbūtni situācijā. Varbūt arī spēlējies ar telefonu.
Redzot vīrieti, kurš ir klātesošs, nevar nesajust viņa milzīgo pievilcību. Viņš ir skaists.
Cita atslēga vīriešos ir mērķa apziņa. Viņš zina, ko dzīvē vēlas sasniegt. Viņš zina, kur vēlas ieguldīt savu enerģiju. Viņam ir skaidrs, uz kurieni viņš virzās. Protams, mērķi var mainīties. Nav jau tā, ka piedzimstot uzreiz zināms, kāds ir dzīves mērķis. Laiku pa laikam tas mainās, taču ir skaidrība par pašreizējo dzīves virzību. Par savu misiju. Iespējams, vīrietis studē universitātē, vēlas iegūt izglītību. Viņam ir sava misija. Un viņš to var sasniegt. Viņš sakoncentrējis visu savu enerģiju mērķa sasniegšanai. Tātad mērķa apziņa ir vēl viena vīrišķības atslēga. Tas dod labu pašsajūtu. Nekas netraucē. Nekas nenovērš uzmanību no savas misijas.
Un vēl cita atslēga var būt savu robežu apzināšanās un to izaicināšana. Piemēram, tu esi pasniedzējs. Tu uzstājies 20 – 30 cilvēku auditorijā. Bet tu vēlies izaugsmi un pieņem lēmumu runāt ar 100 cilvēkiem, taču tas rada nedrošību, jo simts cilvēki jau ir cita tipa kategorija un enerģija. Tā ir tava robeža. Tu zini, kur tā ir, jo spēlēšanās ar savām robežām izsauc bailes. Vīrieti viņa vīrišķā enerģija pastāvīgi mudina izaicināt sevi šķērsot šīs robežas, īsti negribas palikt uz vietas. Protams, var jau palikt. Var gulēt uz dīvāna un spēlēt kārtis vai pokemonus. Vienalga, ko. Taču vienā brīdī vīrietis sajūt dziņu sevi izaicināt. Tā ir vēl viena vīrišķības atslēga. Sevis izaicināšana, apziņa, ka ir vēl kas nezināms. Iespēja gūt panākumus vai zaudēt. Šādās situācijās cilvēks ir ļoti klātesošs.
Bet atgriežamies pie pirmās vīrišķības atslēgas, pie klātbūtnes. Kā tas īsti atšķiras no sievietēm, no sievišķās enerģijas?
Sieviete meditējot tāpat kultivē klātbūtni. Taču sieviešu gadījumā ir visai skaidrs – ja sieviete vēlas garīgu izaugsmi, viņai jāaug mīlestībā. Lai ko viņa darītu, tajā nepieciešama mīlestības līdzdalība.
Klātbūtne ir mīlestība. Un mīlestība ir klātbūtne. Lūk, piemērs. Māte, kam līdzās zīdainis, iemigusi. Ārā plosās negaiss, līst lietus, plaiksnī zibens. Taču viņa nemostas. Tiklīdz ieraudas bērns, māte pamostas. Šāda ir mātes klātbūtne, jo viņai ar bērnu ir īpaša saikne, viņa zina – ja bērns raud, bērnam kaut kas ir vajadzīgs vai bērnu kaut kas traucē. Pērkons viņu nepamodina, bet bērna raudas gan. Tāpēc saikne, ko var dēvēt arī par mīlestību, ir klātbūtne. Tieši tāpat ir citiem cilvēkiem. Ja sarunā ar citu tu esi klātesošs, jūs atrodaties mīlestības telpā. Tu sajūti otru, pazīsti viņu, saproti. Tā ir mīlestība. Vai klātbūtne. Viens un tas pats. Klātbūtni meditācijā dēvē arī par mīlestību. Būt klātesošam pašam ar sevi nozīmē mīlēt sevi. Tu piedāvā sev mīlestības vērtību. Kultivējot meditāciju vienatnē, tu kultivē mīlestību pret sevi pašu.
Mūsdienās meditācija kļūst aizvien populārāka — arī vīriešu vidū.
Man šķiet, meditācija ir tikpat sena kā cilvēka dzīvība uz šīs planētas. Mūsdienās tā iemanto popularitāti tāpēc, ka neskaitāmi zinātniski pētījumi pierāda meditācijas priekšrocības. Psiholoģijas terminoloģijā to sauc par apzinātības praksi. Lai vairotu apzinātību, nepieciešams kaut kam pievērst visu savu klātbūtni. Cik man zināms, pašlaik psiholoģijas jomā ik dienas parādās simtiem zinātnisku pētījumu par meditācijas labvēlīgo iedarbību. Kad savulaik studēju psiholoģiju, no tā visa nebija ne miņas. Viens vienīgs pētījums bez jebkādiem statistikas datiem. Tika pārbaudīti smadzeņu viļņi, tomēr nebija tik akurātu ziņu kā mūsdienās. Pašlaik ir pieejams kāds pētījums – vispirms tiek ievākti siekalu paraugi, lai noteiktu dažāda tipa hormonus, kas cirkulē ķermenī, tad notiek meditācija, pēc meditācijas iespējams novērot pārmaiņas hormonālajā stāvoklī un smadzeņu viļņos – smadzeņu alfaviļņos, ko var redzēt dziļā meditācijā. Vai arī ādas elektrisko pretestību. Pētījumu patiešām ir ļoti daudz.
