Seksuālās minoritātes šķeļ Latvijas eiroparlamentāriešus 36
“Šo balsojumu viņiem pirms vēlēšanām pieminēsim!” sola tie, kuri internetā jau iepazinušies ar Eiropas Parlamenta deputātu otrdienas balsojumu par rezolūciju, kurā teikts, ka Eiropas Savienībai ir jāizveido “ceļvedis”, kas aizsargātu lesbiešu, geju, bi-seksuāļu, transpersonu un interseksuāļu* (LGBTI) pamattiesības.
No Latvijas ievēlēto deputātu attieksmi pret rezolūciju rāda viņu balsojums: pret balsoja Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis un Roberts Zīle. Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš un Alfrēds Rubiks – par, Ivars Godmanis atturējās, bet Tatjana Ždanoka un Aleksandrs Mirskis balsojumā nepiedalījās. Kā viņi pamato savu nostāju?
Ieteikumi nebūs juridiski saistoši
Tā kā rezolūciju par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai EP deputāti pieņēma (ar 394 balsīm par un 176 pret), rezolūcija tiks nosūtīta ES dalībvalstu parlamentiem un valdībām. Tai ir ieteikuma raksturs, tātad Latvija pati lems, ko darīt un ko ne, un vai vispār par to jāliekas zinis.
“Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra 2013. gadā veiktajā pētījumā atklāja, ka 47% no LGBTI cilvēkiem pēdējo piecu gadu laikā izjutuši diskrimināciju vai tikuši aizskarti, bet 26% saskārušies ar fiziskiem uzbrukumiem vai vardarbības draudiem,” minēts kā viens no pamatojumiem šīs rezolūcijas tapšanai.
EP deputāte Inese Vaidere uzsver, ka viņa balsoja pret rezolūciju, jo uzskata, ka Latvijā jau tiek ievērota ES Pamattiesību harta, kas nosaka, ka aizliegta jebkādu veidu diskriminācija, toskait personas diskriminācija tās dzimumorientācijas dēļ.
Taču divi EP deputāti, kuri arī ievēlēti no partijas “Vienotība”, balsoja par rezolūciju, tātad vienas partijas deputātu vidū šajā jautājumā ir šķelšanās.
Sandra Kalniete, atbildot uz jautājumu par sava balsojuma motīviem, atsūtīja garu vēstuli, kurā spriež, ka Latvijā, tāpat arī citās Eiropas valstīs, ir ļoti daudz netradicionāli orientētu cilvēku; viņi ir mūsu līdzpilsoņi un pret viņiem mēs nedrīkstam jebkādā veidā izturēties sliktāk nekā pret heteroseksuāliem cilvēkiem: “Parlamenta rezolūcija nav nekāda “homoseksuālisma propaganda”, bet uzsver, ka LGBTI cilvēkiem pienākas visas tās pašas tiesības, kas pienākas heteroseksuāliem cilvēkiem. Dalībvalstīm šis universālais cilvēktiesību princips ir jārespektē, bet nekādā ziņā netiek uzsvērts, ka LGBTI cilvēki būtu īpaši un viņiem pienākas vairāk tiesību nekā citiem.
Parlaments atbalstīja nevis Pilsonisko brīvību komitejas sākotnēji ieteikto deputātes Lunāčekas gatavoto rezolūciju, bet gan alternatīvo variantu, kuru kopā izstrādāja piecas parlamenta frakcijas, tajā skaitā arī manas konservatīvās Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvji. Alternatīvā rezolūcija padarīja šo rezolūciju līdzsvarotāku un dalībvalstu viedoklim pieņemamāku, piemēram, jautājumā par jaunatnes izglītošanu.”
Sandra Kalniete atsaucas uz to, ka šo rezolūciju vienbalsīgi atbalstījuši “visi EP deputāti pat no tādām ļoti reliģiozām Eiropas sabiedrībām kā Grieķija, Kipra, Īrija un Malta” un ka šajā dokumentā nav nekā, kas uzspiestu dalībvalstīm kaut kādus īpašus pasākumus izglītības jomā. Piebilstot, ka neviens no ziņojuma ieteikumiem nav dalībvalstīm juridiski saistošs un tās likumdevējs un valdība lemj, ko, kad un vai vispār ieviest.
Arī Krišjānis Kariņš akcentē, ka Eiropas Parlamenta vairākums ir atbalstījis ziņojumu, kas ir tikai un vienīgi viedoklis par to, ka sabiedrībā nevajadzētu veicināt naidu un diskrimināciju pret “citādi domājošiem”: “Manuprāt, nav nekādas pretrunas starp ģimenes vērtībām un iecietību pret citādi domājošiem, tie iet roku rokā. Šajā ziņojumā nav runas par to, ka Eiropas Komisijai būtu jāiejaucas dalībvalstu kompetencē saistībā ar laulības definīciju – tas ir un paliek katras dalībvalsts kompetencē.”
Sandra Kalniete uzskata par problēmu, ka “viendzimuma pāru kopdzīve daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, nebauda vienlīdzīgas tiesības likuma priekšā, piemēram, kopmantas un mantojuma tiesību jomās. Diemžēl visā pasaulē ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēki, kas ir nodzīvojuši mūža lielāko daļu kopā, bet, vienam no viņiem smagi saslimstot vai atrodoties uz nāves gultas, otrs kopdzīves partneris likuma priekšā ir svešs un pat nedrīkst savu dzīves partneri apciemot slimnīcā, mantot kopdzīvē iekrāto mantu utt. Tādu stāstu ir simtiem tūkstošu un tas nav pareizi. Tas ir netaisni.”
Saglabāt vēsu prātu
Sagaidāms, ka šis “ceļvedis” kalpos kā atbalsta punkts 2015. gada Rīgas praida rīkotājiem. Tāpat uz ceļvedi varēs atsaukties tie, kuri domā, ka skolās būtu jāmāca par kādiem divu viena dzimuma personu “laulības” modeļiem utt.
Kārlis Šadurskis, kurš balsoja pret rezolūciju, bilst, ka “neviens neko no ārienes nevar Latvijai uzspiest, piemēram, mūsu izglītības programmās”, tomēr rezolūcija esot “pārspīlēta un nevajadzīga”. Viņš secina, ka šādi deputātu radošā gara izvirdumi, tuvojoties vēlēšanām, diemžēl ir neizbēgami: “Būtu priecīgs, ja parlamenta vairākums saglabātu vēsu pratu un neļautos aušībām un populismam.”
* Termins interseksuālis jeb interseksuāls cilvēks, kā skaidrots medicīnas terminu vārdnīcā, ir tāds, kuram ir iedzimta patoloģija un viņam ir abu dzimumu raksturojošās pazīmes, var būt arī abu dzimumu vairošanās orgāni.
