Mūsdienu cilvēks – vērsts uz individuālismu 0
Jebkurā gadījumā – tas, ka pēdējās desmitgadēs līdz mums nonāk arvien plašāka informācija par lezbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) gadījumiem, ir fakts. Viendzimuma laulības, kas iepriekš bija strikti aizliegtas un pret kurām tika vērsta noliedzoša attieksme, vairākās valstīs jau pamazām kļūst par normu. Visā pasaulē, īpaši Amerikā, dažādu orientāciju indivīdi, arī sabiedrībā zināmi un populāri, vairs nekaunas par sevi un viens pēc otra nāk atklātībā, tādējādi pieradinot iedzīvotājus pie tā, ka katrs no mums ir unikāls un atšķirīgs. Kā varam skaidrot šīs – savā ziņā pēkšņās – kulturālās izmaiņas, kur ietilpst arī pieaugoša dzimumu līdztiesība?
Pēdējos gadu desmitos uzsvars tiek likts uz individualitāti itin visur – sākot ar to, kādi vārdi tiek doti pēcnācējiem un kādu literāro valodu pielieto autori (ieskaitot vietniekvārdus), līdz pat tam, kā vērtējam savu patību – arvien mazāk skatot to caur reliģisko prizmu. Definējot, individuālisms ir ideoloģija, kas bāzējas indivīda morālajā vērtībā, kā arī tiesībās uz absolūto brīvību un absolūtām tiesībām. Tie ir pašnoteikti mērķi un vēlmes, neatkarība un pašpaļāvība. Iejaukšanās no autoritātes, institūciju, sabiedrības un ģimenes puses tiek noraidīta. Individuālisti daudz vairāk pievēršas savai unikalitātei, nepaļaujoties tikai uz sociumā valdošajām tradicionālajām vērtībām un normām.
Šī tendence nesaraujami saistīta arī ar seksualitāti – sabiedrībā, kur uz pjedestāla tiek likta individualitāte, seksuālās izpausmes dabiskā veidā kļūst atvērtākas un brīvākas. Mūsdienu indivīda uztvere arvien spēcīgāk pamatojas teicienā – “dari to, kas ir labi un pareizi priekš tevis paša”. Protams, pārmērības eksistē arī šādā – individuālisma kultūrā. Tas var pāriet narcisismā un/vai izolācijā no apkārtējiem un sabiedrības kopumā. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka, lai izvairītos no moralizēšanas un naida kurināšanas, ir ne tikai jāaktualizē brīva izvēle savos seksuālajos meklējumos, bet arī jāpieņem citu indivīdu izvēles, vēlmes un sajūtas, pat ja tās ir krasi pretējas. Individuālisma kultūras mērķis – lai ikviens sabiedrības loceklis (lai arī kāda būtu viņa seksuālā orientācija un piederība) var dzīvot savu dzīvi bez cenzūras, nebaidoties un neslēpjoties.
Sevis noliegšana rada karmiskos blokus
Savas patības izzināšana ir laikmeta tendence. Ir daudzas skolas, prakses, skolotāji un šamaņi, un katrs ved cilvēku pa savu izziņas ceļu, atgādina vēdiskā astroloģe. “Seksualitāte ir viena no jomām, kur cilvēkam sevi jāiepazīst un jāiemīl. Noliegums savām iekārēm un dziņām rada blokus karmas realizēšanās procesā, tādējādi liekot dzīvē saskarties ar nevajadzīgām sekām. Neizmainot cēloņus, var nākties piedzīvot, piemēram, nebeidzami sliktas partnerattiecības, kur atkārtojas viens un tas pats beigu scenārijs. Cilvēks paliek viens, vientuļš, nelaimīgs, saslimst un nomirst. Skatoties dzīves griezumā , būtiski, ka katrs cilvēks maksimālā apjomā realizē sevi. Visās sfērās, darbībās, interesēs, iespējās, aktivitātēs un jomās. Arī seksuālajā sfērā – piepildījums un baudas ir tas, kas dod sirdsmieru, labsajūtu, piepildījumu, gandarījumu, pašvērtību un ticību sev. Noliegt vēlmi pēc baudām nozīmē noliegt vēlmi pēc sava labuma. Un, ja tās nav ego diktētas vēlmes, tad – kas der vienam, neder citam. Nav nepieciešamība salīdzināt savas vajadzības ar citu vajadzībām, jo nav divu vienādu cilvēku un divu vienādu apmierinājumu avotu.”
Inese Dāvidsone iesaka – lai nezaudētu sevi pašizziņā un neapjuktu piedāvājumu klāstā, ir jābūt spēcīgam sazemējumam ar savu kodolu zemē, kā arī kosmosu debesīs. Bez sava kodola cilvēks ir kā hēlija balons, kas plivinās gaisā. Jo spēcīgākas cilvēka vērtības, kvalitātes un dzīves principi, jo skaidrākas būs izvēles – dzīves ceļa, partneru un attiecību modeļa izvēlē. Toties antropoloģe Maija Surska atgādina – pat ja šobrīd cilvēki uzskata, ka mūsdienu vērtības vairs nav tādas, kādas bija iepriekš – nav pamata uztraukumam, jo tas nenozīmē, ka mēs nedzīvojam pēc sociālajām normām. Tās ir visur un ikvienā mūsu darbā vai lietā. Gan pagātnē, gan tagadnē. Piemēram, senajā Grieķijā un Romā, ko uzskatām par Rietumu civilizācijas šūpuli, biseksualitāti uzskatīja par normālu un ierastu.
