Kā prostitūcijas “nozare” uztvērusi gaidāmās izmaiņas? 14
Nezinu, bet skaidrs, ka gatavojas. Arī līdz šim “nozare” darījusi visu, lai apietu normatīvos aktus. Policijai vienmēr bijušas problēmas iegūt un nostiprināt pierādījumus, veikt kontrolpirkumus. Piemēram, tiesai reizēm nepietiek, ka tiek iegūts pierādījums, ka notikusi vienošanās par seksuāla pakalpojuma pirkšanu, bet pats fakts nav noticis. Mūsuprāt, jābūt tā, ka ar mutisku vai cita veida vienošanos pilnīgi pietiek, nav jābūt pašam faktam. Jo otra puse jau arī advansēti domā, piemēram, masāža salonos pāriet seksa stadijā, vienojoties ar žestiem… Daudz kas atkarīgs no policijas, kā tiek iegūti pierādījumi, – nofilmēts un citādi. Piemēram, pieķerot automašīnā Rumbulā, abas puses saka, ka bijusi garīga rakstura konsultācija…
Un ja reāls sekss, tad jau var pateikt, ka mīlestība pašu mašīnā!
Kaut vai. Policijai tas ir pierādījumu jautājums, sistemātisks darbs, veicot novērojumus un apkopojot datus. Diezgan nepateicīgs darbs.
Izskan viedoklis, ka prostitūciju vispār vajadzētu aizliegt, respektīvi, kriminalizēt.
Esam analizējuši valstis, kur tas izdarīts. Un kas tur noticis, un ar ko mums tad nāksies saskarties? Pieprasījums paliks, un prostitūcija aizies pagrīdē, kļūstot brutālāka un vardarbīgāka. Prostitūtas nesadarbosies ar policiju, neies pie ārstiem, suteneri ar prostitūtām vieglāk varēs manipulēt. Tāpat tiks organizēti prostitūtu un viņu klientu čarterreisi uz valstīm, kur prostitūcija atļauta. Ir valstis, no kurām tādi notiek.
Vēl jau ir otrs “grāvis”: atļaut bordeļus kā Vācijā un Nīderlandē. Latvija izvēlējusies vidusceļu.
Formālā atbilde: tā ir politiska izšķiršanās. Kad bija lēmums, ka pašvaldībām jānosaka vietas, kur var nodarboties ar prostitūciju, izrādījās, ka normatīvie akti pašvaldībām nemaz neļauj to darīt. Viss ir likumdevēju rokās. Personīgi es uzskatu, ka ar prostitūcijas fenomenu nebūtu tik daudz jācīnās ar represīvām metodēm, ka šis jautājums jārisina, domājot par normālu ģimeni, veselīgu atmosfēru skolā, kas veido cilvēku, kam nepieņemami gan tirgot sevi kā seksa objektu, gan pirkt seksa pakalpojumus. Domāju, ka tieši šis mūsu piedāvātais vecuma cenzs – 25 gadi – ir valsts signāls, vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem, kas sākuši savu pieaugušā cilvēka dzīvi.
Kad likumprojekts varētu nonākt Saeimā?
Rudens pusē.
