Sekss ar bijušo. Kāda attiecību izjukšanas un (ne)salabošanas anatomija 0
Šis raksts skar psiholoģiskos aspektus, kāpēc vīrieši un sievietes dod priekšroku jau pārtrauktu attiecību atjaunošanai, kaut uz laiku.
Atkal un atkal kāpt uz tā paša grābekļa. Autors praktiskais psihologs Andrejs Zlotņikovs brīdina, ka jebkuras sakritības ir nejaušas, bet nesakritības ir dabiskas.
26 gadus vecs vīrietis iet par ielu, viņam rokās ir maisiņš un viņš dungo dziesmiņu. Autora fantāzijā viss ir iespējams un mums ir brīnumaina spēja nolasīt viņa domas: “Nopirku pudeli šampanieša, kārbu konfekšu, prezervatīvu paciņu – džentelmeņa komplekts! Šodien norunāju tikties ar bijušo. Mēs izšķīrāmies pirms pusgada. Es aizgāju. “Piegriezās”. Ar viņu ir garlaicīgi. Skaista, gara, stalta blondīne. Sekss ar viņu ir lielisks, bet pēc tā nav, par ko runāt. Domāju, ka viss ar laiku mainīsies, bet… Un vispār – es viņu nekad nemīlēju. Iepazinos dēļ seksa – dēļ tā arī atgriežos. Nevienu sev tā arī neesmu atradis pēdējos četros mēnešos. Skaistajām tuvoties baidos, domāju – “atšūs”, briesmīgajām – tas nav mans līmenis. Pēdējā laikā gan bija pāris iepazīšanās un pēc tam – sekss, bet kaut kā tas viss nav tas… Noilgojos pēc savas “vecenītes”. Un tomēr ir intriga – vai viņa atteiks vai nē.”
Ko domā brīnišķīgā meitene, pie kuras traucas mūsu varonis? “Mans labiņais. Apdomājās. Viņš šodien atgriezīsies pie manis. Viņš visu mūsu kopābūšanas laiku ar kaut ko nebija apmierināts. Droši vien kaut kas bija ne tā darbā. Jo teica, ka darbs viņam nepatīk. Tagad viņš darbu ir pamainījis – redzēju Feisbukā, ir tāds priecīgs uz sava uzņēmuma logo fona, ir vērts smaidīt. Viņš ir tāds jūtīgs, maigs un labsirdīgs. Man ar viņu ir tik labi. Viņš ir ticis ar sevi galā un tagad atgriezīsies pie manis uz visiem laikiem. Mēs apprecēsimies un brauksim atpūsties uz jūru. Stop! Bet ja nu viņš atkal mani pametīs? Atnāks, paspēlēsies un pametīs. Tā es negribu. Bija tik sāpīgi, kad viņš aizgāja – mēnesi raudāju. Nevarēju pastrādāt – gandrīz vai no darba “izmeta”. Es nevarēju saprast, kāpēc viss tik negodīgi? Jo viņš man sacīja, ka mīl, ka es viņam patīku. Tiesa, mēs nekur negājām ārpus mājas, uz kino “aizvilkt” viņu bija neiespējami, kur nu vēl uz dejām. Viņam patika pie manis atnākt, paēst, pamīlēties un braukt mājās pie vecākiem. Arī mana mamma visu laiku mani spieda, teica, lai viņu pametu un atrodu normālu puisi. Es nevēlos nevienu meklēt. Nav spēka. Draudzenes pirms mēneša mani aizvilka uz diskotēku, bet tur pilns ar dzērušajiem. Lien klāt. Fui! Pretīgi.”
Pēc mēneša randiņiem mūsu varonis galīgi izšķīrās no brīnišķīgās meitenes. Reizēm, vecas draudzības vārdā, viņš reizi mēnesī piekāpa pie izredzētās, bet viņa vienmēr bija tāda sanīkusi, tā nu viņš viņu pameta pavisam. Ar to arī ilustrācija tēmai beidzas un paskatīsimies uz psiholoģiskajiem fenomeniem, kas šajā ainā redzami.
Noniecināšana – vīrietis attiecas pret sievieti kā pret priekšmetu, lietu, kas radīta viņa pamatvajadzību (ēdiens un sekss) apmierināšanai. Viņa galvā ir lellītes tēls, kas sniedz baudu. Un tā dzīvot ir vienkāršāk nekā atzīt dzīvu cilvēku, ieraudzīt viņā sievieti, kurai sāp, kura cieš un mīl.
Kontakta neesamība – viss izskatās tā, it kā cilvēki būtu satikušies nejauši un sporta pēc nodarbojas ar seksu. Pilnīgi nav skaidrs, kādi ir viņu kopīgie mērķi, vērtības un intereses. Kas viņā ir tāds pievilcīgs? Redzams emocionālais aukstums, aprēķins, egocentrisms. Kādas ir šādu attiecību perspektīvas? Izskatās, ka tajās komunikācija nepārsniedz formālo līmeni.
No kurienes sievietē tāds naivums? Kāpēc viņa piekrīt tādām attiecībām? Vienīgā iespēja, kā izjust tuvību šajā pārī, ir sekss. Taču trauksmes zvaniņi skan apziņā – ne tas, ne tā, ne viņš… Upuris un Agresors – lomas ir sadalītas. Viņa šajās attiecībās cieš un izjūt sāpes, bet viņš it kā – baudu. Kaut, ja viņam būtu tik labi, viņš taču nepārtrauktu attiecības. Var izrādīties, ka viņš uz viņu dusmojas par to, ka nevar atbildēt uz mīlestību ar mīlestību, par savu “tirgus pozīciju” attiecībās. Un tad jau par upuri kļūst viņš, bet viņa ar savu nevainīgo mīlestību kļūst par agresoru. Atliek tikai gaidīt glābēju, lai Karpmana trijstūris varētu darboties ar pilnu jaudu.
Rodas bailes no jaunām attiecībām. Protams, ir sāpīgi šķirties un sākt jaunas attiecības. Sāpes, mazvērtības sajūta, neveiksmes var sastindzināt un cilvēks var baidīties ne tik vien iepazīsties, bet pat no gultas var nespēt izkāpt.
Ja atgriežamies pie raksta tēmas “Sekss ar bijušo”, tad slinkums, inertums čukst viņam ausī – kāpēc meklēt? Te, lūk, – iestaigāta taciņa, vari atgriezties un tapsi pieņemts, aptekalēts. Ir izsmērētas personiskās robežas. “Bet jūsu vārdi lai ir: “Jā, jā!”, “nē, nē”! Kas pāri par to, tas ir no ļauna” (Bībele, Mateja 5:37). Šajā stāstā no galvenās varones puses redzama “salipšana” ar piesaistes objektu. Varētu teikt – ne rokas neatraut. Šajā piesaistē ir kaut kas neirotisks, līdzīgs diādei māte-bērns.
Secinājumi un rekomendācijas. Katram cilvēkam ir tiesības ar savu dzīvi rīkoties tā, kā viņam ienāk prātā un veidot attiecības ar bijušajiem tik bieži, kā viņam gribas. Pastāv varbūtība, ka attiecības mainīsies un nonāks jaunā līmenī. Taču jāņem vērā, ka cilvēks mainās ļoti lēni un, gadās, ka nemainās nemaz. Iespējamība kaut ko mainīt rodas tad, kad tas, kurš nav apmierināts ar attiecībām, ņem atbildību pār savu dzīvi šajā situācijā savās rokās un maina savu uzvedību. Šādi viņš palaiž pārmaiņu mehānismu pārī.
Sekss nav obligāts nosacījums attiecībās ar bijušajiem partneriem. Svarīgi mēģināt sajust – bet kas pēc tam ? Kādas jūtas man rodas pēc tuvības? Vai esmu gatavs (-a) sāpēm, vilšanās sajūtai? Alternatīva – var satikties un mēģināt izveidot kontaktu dziļākā līmenī – emocionālā, vērtību. Izstāstīt, kā tika pārdzīvota šķiršanās un ka ko līdzīgu vairs negribētos. Ieraudzīt otrā dzīvu cilvēku, kurš tāpat izjūt sāpes, ciešanas, skumjas.
Lai vieglāk pārdzīvotu šķiršanos ar tuvu cilvēku, pamēģiniet aizpildīt radušos iekšējo tukšumu un vakuumu ar jaunām vērtībām un nozīmēm. Pievērsiet uzmanību uz tādām potenciālām attīstības jomām kā draugi, intereses, darbs, veselība. Sāciet ar mazumiņu – rīta vingrošana un grāmatu lasīšana (10-20 minūtes dienā), pakāpeniski pieķerot aizvien vairāk dzīves jomu. Jūs varat darīt to patstāvīgi vai ar kāda palīdzību. Paies trīs līdz seši mēneši un jūsu dzīve atkal iemirdzēsies daudzās krāsās.
Avots: psy-practice.com
