Seksa recidīvs. Kāpēc mēs guļam ar “bijušajiem” 0
Kad es dzirdu jēdzienu “sekss ar bijušo”, liekas, ka cilvēki, kas ar to nodarbojas, ir citplanētieši. Kaut kur tur, tālā Galaktikās uz Alfa-alfa planētas mitinās nenormāli humanoīdi, kuri šķiras, sit viens pret otra galvu porcelāna servīzes un pēc tam sazvanās un brīvdienās pamīlējas. Manā skatījumā tādi stāstiņi, jāatzīst, liekas mežonība. Jo taču – ja reiz pāris ir šķīries, bet turpina satikties ar visām no tā izrietošajām sekām, tad kādi gan viņi ir, piedodiet, “bijušie”? Tie taču ir “tagadējie”!
“Vai tu kādreiz esi gulējusi ar “bijušo”? – lai nomierinātu fantāziju, prasīju savai draudzenei.
Tā nosarkst.
“Jā, un regulāri. Un kas tur īpašs? Tas ir lieliski, ērti, neprasa ne laikus, ne nervus. Un, galvenais, – nekādu pienākumu un dvēselisku moku!
Draudzenes stāsts nomocīja manas domas, situācija prasīja detalizētu izpēti. Ar “Martini” pudeles palīdzību kā atslēgu uz iekšējo draudzenes pasauli, es pacentos izzināt slepeno informāciju, kas kodēta ar nosaukumu “lielisks sekss ar bijušo puisi”.
Kāpēc formula liekas tik viltīga? Lieta tāda, ka, satiekoties dzīvē ar dažādu krāsu un raksturu vīriešiem un šķiroties ar viņiem, manā gaišajā galvā radās skaidra bijušo puišu klasifikācija:
- bijušais, ar kuru vairāk “nekad vairs”, pati doma vien jau rada riebumu;
- bijušais-maita, nu… būtu piezvanījis!
- bijušais. Vienkārši bijušais. Cita starpā – kāpēc mēs izšķīrāmies? Varbūt piezvanīt?…
Tad nu, lūk, divi pēdējie varianti manā mūžā parasti beidzās ar ļaunu nesošo zvanu. Tajā pašā laikā, lai paziņotu draudzenēm un pašai sev par to, ka ar šo vīrieti esam šķīrušies, bet seksiņš ir vien “ātrā seksuālā palīdzība”, dziļi iekšienē es vienmēr zināju: attiecības turpinās! Tikai citā formā. Atvieglotā versijā, ja gribiet. Lūk, tikai vajag jau arī saprast, ka šāda versija reti kad beidzas ar kaut ko nopietnu.
