Kā atbrīvoties no apmātības 0
Seksuāli atkarīgie gluži kā anonīmie alkoholiķi savu problēmu risina ar divpadsmit soļu programmas palīdzību. Mērķis ir nevis dzīve celibātā, bet gan veselīga seksualitāte. Katrs pats nosaka, no kādām seksuālajām darbībām vēlas atturēties. Vienam tā ir pornogrāfijas skatīšanās un masturbēšana, citam – bieža partneru maiņa. Bet, piemēram, Jānis kļuvis par kristieti un strikti apņēmies izvairīties no seksa, kamēr nav atveseļojies un apprecējies ar mīļoto sievieti. Kā pats skaidro, viņam pagaidām ne tikai pašapmierināšanās, bet arī dzimumakts kalpo kā aizbēgšana, palīgs negatīvo emociju izlādēšanai, taču gribētu izjust patiesu intīmu tuvību.
Atkarīgais bieži jūtas vientuļš, pārliecināts, ka vienīgajam ir šāda problēma, kuru nēsā sevī kā milzu noslēpumu. Ir kauns un bailes par to kādam stāstīt, tādēļ norobežojas no visiem – otras pusītes, bērniem, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.
Atkarīgais bieži jūtas vientuļš, pārliecināts, ka vienīgajam ir šāda problēma, kuru nēsā sevī kā milzu noslēpumu. Ir kauns un bailes par to kādam stāstīt, tādēļ norobežojas no visiem – otras pusītes, bērniem, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.Atbalsta grupā ir iespēja sastapt sev līdzīgos, justies saprastam un pieņemtam, uzzināt, kā citi ar to tikuši galā, un rast ticību saviem spēkiem. Viņi tiekas sapulcēs, bet pārējā laikā sazvanās. Katram ir savs aizbildnis – pieredzējis dalībnieks, kurš ir vairākus soļus priekšā. Ja rodas nepārvarams kārdinājums atkal ķerties pie netikuma, var zvanīt viņam kaut nakts laikā.
Lai pretotos atkarībai, izmanto dažādus instrumentus – sarunas, literatūras studēšanu, lūgšanu un meditāciju. Piemēram, Arnim palīdz dienasgrāmatas rakstīšana. Kad jūtas satraukts, izklāsta savas izjūtas uz papīra un cenšas izprast to cēloni. Agrāk šādā mirklī būtu sevi mierinājis masturbējot.
Vienatnē uzveikt atkarību ir gandrīz neiespējami, jo ir tik viegli sev samelot: izdarīšu to vēl pēdējo reizi (un tā katru reizi); nemaz nav tik traki, man vienkārši ir paaugstināta seksualitāte. Tādēļ ieteicams apmeklēt psihoterapeitu, kurš palīdzēs ieraudzīt reālo situāciju, saprast maldīgos uzskatus, aizrakties līdz problēmas cēlonim un atbrīvoties no negatīvajām emocijām.
Teju katrā psihoterapijas virzienā ir savs skatījums uz šo problēmu. Pēc ģimenes sistēmterapijas ieskata, kuru pārstāv Aivis Dombrovskis, seksuālās atkarības cēlonis meklējams dzimtā, un, kamēr nav novērsts, tā tiek pārmantota no paaudzes paaudzē. Iespējams, kāds sencis piedzīvojis aizliegto mīlestību. Piemēram, mācītājs iekārojis kalponi, taču iespējas ļauties tuvībai bijušas ierobežotas, pāri visam kauns un vainas izjūta par to. Seksuālā tieksme un negatīvās izjūtas bijušas tik spēcīgas, ka iegūlušas dzimtas kolektīvajā zemapziņā un neapzināti nodotas nākamajām paaudzēm. No tām iespējams atbrīvoties, speciālā darba grupā iejūtoties senča tēlā un meklējot risinājumu situācijai, kas notikusi dzimtā.
Stiprināt attiecības ar partneri var palīdzēt dao seksa tehnikas apgūšana. Tā ļauj paildzināt dzimumaktu un arī vīrietim gūt vairākus orgasmus pēc kārtas, kontrolējot sēklas ejakulāciju un nezaudējot erekciju.
No atkarības var atsvabināt hipnoze, kuras laikā iedveš riebumu pret traucējošo seksuālo apmātību. Arī pašsuģestija, proti, apzināta sevis noskaņošana un stiprināšana, bieži atkārtojot brīvi izvēlētu frāzi: man tas nav vajadzīgs; esmu atmetis šo paradumu uz visu mūžu; bez sievietes (vīrieša) dzimumakts nav pilnvērtīgs; man tas riebjas. Jāielāgo vien tas, ka noliegumu ilgstoši nedrīkst izmantot, citādi pasliktinās pašsajūta un rodas kārdinājums sevi mierināt, atkal ķeroties pie netikuma. Ik pa laikam nepieciešams uzmundrinājums: jau veselu dienu esmu atkarību uzvarējis; es vēlējos to izdarīt un izdarīju. Tas palīdz izturēt. Tomēr abas šīs metodes tikai bloķē nepārvaramo tieksmi, nenovēršot cēloni. Bieži vien, atbrīvojies no šīs, cilvēks ieslīgst citā atkarībā, brīdina psihoterapeits.