Augsts libido vai atkarība? Jautājam psihoterapeitam 0
Viens vēlas dzimumaktu reizi nedēļā, cits – divus trīs dienā. Abos gadījumos tas ir normāli un nebūt neliecina par seksuālu atkarību, skaidro psihoterapeits Aivis Dombrovskis. Par to pamats runāt, ja, negūstot gribēto, sākas abstinences sindroms jeb tā dēvētās lomkas – iekšēja trauksme, nespēja rast sev vietu, grūtības koncentrēties un domāt par kaut ko citu. Ilgstoši neapmierinot tieksmi, var just pat fiziskus simptomus – sākas roku trīce un svīšana. Piedzīvojot šīs mokošās sajūtas, atkarīgais ir gatavs izmantot jebkuru situāciju un veidu, lai gūtu apmierinājumu. Nespēj rast mieru, kamēr tas nav izdarīts. Psihologi gan vēl nav vienojušies, vai to pilnā mērā var saukt par atkarību tās klasiskajā izpratnē, kādā to lieto psihiatrijā.
Protams, ja ilgstoši nav tuvības, arī vesels cilvēks izjūt zināmu spriedzi un neapmierinātību. Tas ir dabiski, un šīs izjūtas nav ne uz pusi tik intensīvas un traucējošas.
Seksuāla atkarība ir apmātība ar seksu. Ja to nevar dabūt, tās paverdzinātais dzimumtieksmi apmierina citādi, piemēram masturbējot. Ja porno skatīšanās internetā ar laiku pilnīgi aizstāj dzimumdzīvi, ir runa par ko citu, proti, atkarību no pornogrāfijas. Taču nav vērts strīdēties par termina lietojumu, jo abos gadījumos tā ir nopietna problēma, atzīst psihoterapeits.
Atkarības pamatā bieži vien ir neprasme tikt galā ar stresa situācijām un smagām emocijām. Tiklīdz rodas kādas grūtības, atkarīgais izmanto savdabīgu pašaizsardzības un aizbēgšanas veidu – strausa taktiku. Proti, nevis risina problēmu, bet nomierina sevi, nodarbojoties ar seksu vai masturbējot. Līdzīgi kā alkoholiķis sarežģījumus slīcina glāzītē. Sasniedzot kulmināciju, pārņem labsajūta un problēma uz mirkli attālinās. Taču, atgriežoties realitātē, tā nekur nav zudusi, stresa līmenis atkal paaugstinās, tādēļ nepieciešams to darīt atkal un atkal.
Tam saknes bieži vien meklējamas ģimenē. Arnis stāsta: “Mans tēvs nekad nerunāja par jūtām, neraudāja, nebija bēdīgs. Dzīvoja ar pārliecību – īstiem večiem nekad nesāp. Vienmēr ārēji stiprs kā klints. Taču man radās sāpīgas jūtas, nezināju, kur tās likt. Bija kauns par savu vājumu. Atklāju, ka tās atkāpjas pašapmierinoties.”
Izjūtot orgasmu, ķermenī izdalās endorfīni – vielas, kas nodrošina labsajūtu. Bieži vien atkarīgais neprot to gūt citā veidā. “Nespēju izturēt pelēkas, vienmuļas dienas, rutīnu, krītu panikā, ja nekas nenotiek. Agrāk meklēju dzīvei krāsas, lietojot narkotikas, alkoholu, spēlējot azartspēles, iesaistoties dēkās vai pašapmierinoties. Ilgākais laiks skaidrā man bijušas septiņdesmit divas dienas, tomēr esmu iemācījies, ka ir forši ar mīļoto vairākas stundas sēdēt kafejnīcā un vienkārši sarunāties, izgaršot ēdienu, nevis vienā rāvienā norīt, aiziet uz teātri vai kino, sportot. Vēl nesen man tam visam nebija ne laika, ne vēlēšanās, pastāvīgi bija kaut kur jāskrien, nevarēju nosēdēt mierā,” tā Jānis.
Reizēm cēlonis biežai partneru maiņai vai grimšanai fantāziju pasaulē ir nespēja atklāti runāt par savām seksuālajām vēlmēm. Viens iesaistās aizvien jaunās dēkās, cerot beidzot atrast partneri, kura uzvedība gultā būs atbilstoša viņa fantāzijām.
Reizēm cēlonis biežai partneru maiņai vai grimšanai fantāziju pasaulē ir nespēja atklāti runāt par savām seksuālajām vēlmēm. Viens iesaistās aizvien jaunās dēkās, cerot beidzot atrast partneri, kura uzvedība gultā būs atbilstoša viņa fantāzijām.Cits izspēlē vēlamo scenāriju iztēlē, pats sevi apmierinot. Lai gūtu baudu un seksuālajās attiecībās neiezagtos rutīna, tās pastāvīgi ir jākopj, kopīgi izrunājot, kas patīk un kas ne. Neviens nespēj uzminēt otra vēlmes, kaut, iespējams, tās labprāt īstenotu, iesaka psihoterapeits.
Atklāties traucē kauns un bailes: ja nu partnere nesapratīs, uzskatīs iegribu par nepieņemamu, smieklīgu vai perversu. Iespējams, mazotnē audzināšana bijusi pārlieku puritāniska, ģimenē valdījuši izkropļoti priekšstati un stereotipi par dzimumattiecībām.
Dažs pamet partnerus citu pēc cita, neapzinoties, ka patiesībā bēg pats no sevis. Izveidot emocionāli tuvas attiecības un justies labi mīlējoties traucē mazvērtības kompleksi, nespēja pieņemt savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Cits zema pašvērtējuma dēļ cenšas sevi apliecināt seksuālajā jomā: pavedina aizvien jaunus upurus, ielaižas vairākās dēkās vienlaikus. Tā cenšas uzspodrināt savu paštēlu: varu, esmu pietiekami labs.
Aizraušanās ar masturbēšanu var liecināt arī par narcismu: mīlu tikai sevi un vienīgais protu sevi pareizi apmierināt.
Visus atkarīgos vieno tas, ka viņi nejūtas laimīgi.
