Paverdzina pornogrāfija un uzmācīgās fantāzijas 0
Nu jau astoņus gadus Arnis, runīgs, taču nedaudz bikls, simpātisks gaišmatains vīrietis, kuram mazliet pāri trīsdesmit, ir skaidrā. Proti, ne reizi nav ķēries pie pašapmierināšanās, taču kārdinājums joprojām mēdz rasties.
“Masturbēšanu atklāju, kad man bija sešpadsmit. Drīz sāku izmantot pornogrāfiskus attēlus, lai fantazētu un uzbudinātos. Aptuveni gada laikā onanēšana ieņēma galveno lomu dzīvē. Man vajadzēja to darīt vairākas reizes dienā – starpbrīžos un dažkārt stundu laikā skolas tualetē, pirms sporta stundas ilgāk uzkavējoties ģērbtuvē, pa ceļam uz mājām dzelzceļa stacijas atejā, pirms tam kioskā izšķirstot vīriešu žurnālus. Pašapmierināšanās bija svarīgāka par mājasdarbu pildīšanu, gatavošanos eksāmeniem, draugiem. Izjutu to kā traucējošu, taču pārstāt nespēju. Reiz nolēmu, ka centīšos vismaz nedēļu atturēties. Vilku istabā uz sienas svītriņas – cik ilgi tā spēju. Jau trešajā dienā norāvos, taču svītriņu uzzīmēju, cenzdamies sev iestāstīt, ka nemaz tik traki ar mani nav.
Nu jau astoņus gadus Arnis, runīgs, taču nedaudz bikls, simpātisks gaišmatains vīrietis, kuram mazliet pāri trīsdesmit, ir skaidrā. Proti, ne reizi nav ķēries pie pašapmierināšanās, taču kārdinājums joprojām mēdz rasties.
Apprecējos ar cerību – ja līdzās būs sieviete, pašapmierināties nevajadzēs. Tomēr nekas nemainījās. Aizvien biežāk ilgāk paliku darbā, aizbildinoties, ka ļoti daudz jāstrādā. Kad kolēģi bija prom, skatījos internetā pornogrāfiju un masturbēju. Tā līdz trijiem četriem naktī. Nākamajā dienā jutos neizgulējies, netiku galā ar darbiem.
Cieta attiecības ar sievu, jo biežā onanēšana izraisīja potences problēmas. Turklāt, nepārtraukti redzot nogrimētās skaistules virtuālajā vidē, pieauga prasības pret dzīvesbiedri. Uzspiedu, lai valkā īsākus svārkus un kurpes ar augstākiem papēžiem, lieto vairāk kosmētikas. Mudināju iet uz vingrošanas zāli, jo augums varētu būt slaidāks. Viņa ļoti pārdzīvoja, taču centās izdabāt.
Nezinu, vai pats būtu sapratis, ka jāmeklē palīdzība. Kad sieva bija mani vairākkārt pieķērusi masturbējot un kādudien sāka kravāt mantas, skaidri apjautu, ka ģimene jūk ārā. Sēdēju uz grīdas un raudāju, gatavs darīt jebko, lai tikai viņa paliktu.”
“Sešas reizes esmu mēģinājusi veidot ģimeni, taču tā arī neesmu spējusi ar kādu nodzīvot kopā ilgāk par diviem gadiem. Viss fantāziju dēļ,” saka Daiga. Viņai ir tuvu četrdesmit, blondi mati un šķelmīgs skatiens. Runā maza bērna balsī, dzidrā kā zvaniņš, un bieži smejas.
“Fiziski nevienu dzīvesbiedru neesmu krāpusi, taču mīlējoties bieži iztēlojos, ka esmu kopā ar kādu citu – vīra labāko draugu, kolēģi, autobusā vai uz ielas redzētu izskatīgu svešinieku. Skatos mākslas filmu, tur divi mīlējas, un iztēlē esmu tās sievietes vietā. Pēc tam pati sevi apmierināju vai pavedināju vīru, iedomājoties, ka viņš ir tikko redzētais aktieris. Arī realitātē bieži koķetēju ar citiem. Tālāk par glāstiem un skūpstiem gan nekad negāju.
Attiecību sākumposmā, pāris mēnešus, fantāzijas radās samērā reti, vēlāk – aizvien biežāk un kļuva uzmācīgas, neatvairāmas. Beigās seksa laikā vienmēr iztēlē atrados cita vīrieša skavās, tādēļ izvēlējos pārtraukt attiecības.
Parasti aptuveni pēc mēneša bez reālas mīlēšanās dzīve pārvērtās par murgu, jo fantāzijas izraisīja teju katrs stiprā dzimuma pārstāvis. Pie mana galda pienāk priekšnieks un atrotī krekla piedurknes, skatienam atklājot spalvainos apakšdelmus. Acumirklī sāku iztēloties, kāds viņš izskatās kails, kā mēs nodarbojamies ar seksu.
Bieži vien devos uz kādu klubu vai krodziņu, iedzēru pāris glāzītes un sāku koķetēt. Nākamajā rītā pamodos kāda gultā. Vīrietis man vairs nebija vajadzīgs, devos prom. Kaut biju dabūjusi, ko vēlējos, jutos slikti. Bija kauns, mocījos pašpārmetumos, jo tas nešķita pareizi. Tomēr atkarība bija spēcīgāka par mani, jau nākamajā vakarā dzina atkārtot to pašu. Un tā vairākus pēc kārtas, ikreiz no rīta attopoties blakus kādam citam un jūtoties netīra.”
