“Seksa darbs pastāv!” Prostitūtām Beļģijā būs darba līgumi un sociālās garantijas, ko paredz jaunais likums 62
Beļģijā prostitūtām drīzumā būs pieejamas tādas pašas sociālās tiesības kā citiem darbiniekiem, pateicoties 2024.gada maijā pieņemtajam likumam. Jaunie likumdošanas noteikumi ļauj seksuālo pakalpojumu sniedzējām noslēgt darba līgumus ar apstiprinātiem darba devējiem. Tie ir bezprecedenta centieni regulēt šo nozari, taču ne visi ir par to pārliecināti, ziņoja ārvalstu medijs “Euronews“.
Iepriekš Beļģijā bāri un erotiskās masāžas saloni darbojās juridiski tā sauktajā pelēkā zonā – seksa pakalpojumu sniedzējām maksāja skaidrā naudā vai arī viņas tika nodarbinātas saskaņā ar viesmīļu līgumiem.
Jaunā likuma atbalstītāji uzskata, ka iepriekš tas radīja iespējas ļaunprātīgai izmantošanai. “Ir labi zināt, kas ir likumīgi atļauts, jo vienmēr ir bijis jautājums, vai mēs rīkojamies pareizi vai nē,” tā “Euronews” sacīja kāda Beļģijas erotiskā salona īpašniece Aleksandra Morela (Aleksandra Moreels).
Atceļot kriminālatbildību dažādiem sutenerisma veidiem, valdība apgalvo, ka tā plāno ieviest skaidrus noteikumus šajā nozarē, – izveidot statusus, kas būtu pielāgoti specifiskajiem un unikālajiem seksa darba aspektiem, kā arī nodrošināt piekļuvi bezdarbnieka pabalstiem, veselības apdrošināšanai, un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam.
Lai legāli nodarbinātu darbiniekus, darba devējiem ir jāpārbauda sodāmība, jāsaņem darbības atļauja un jāreģistrē darbības mītne Beļģijā. Viņiem arī jāievēro darbinieku tiesības atteikt klientam un jebkurā brīdī pārtraukt seksuālo darbību.
“Mums ar to nav nekādu problēmu, tāpēc šeit viss ir likumīgi. Tas ir tā, kā aprakstīts likumā, kas tagad nāks klajā. Dāmām ir jābūt iespējai izvēlēties, ar kuru klientu viņas vēlas strādāt. Tā jau šeit ir,” tā “Euronews” norāda Kriss, kurš ir Aleksandras vīrs un erotiskā salona līdzīpašnieks.
“Acīmredzot daži ir spiesti pieņemt klientus. Un tāpēc šiem cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgi, ka šis likums ir pieņemts,” skaidroja Manona, kura Beļģijā nodarbojas ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu jau kopš 19 gadu vecuma.
Tomēr šī reforma netiek vienprātīgi atbalstīta, jo īpaši dažu feministu apvienību vidū, kas nosoda sieviešu ķermeņu komercializāciju un tekstu, kas nav piemērots migrantu prostitūtu un cilvēku tirdzniecības upuru situācijām. Bez darba atļaujas viņas nevarot pieņemt darbā saskaņā ar jauno likumu.
“Tas būs labvēlīgs suteneriem un cilvēku tirgotājiem, kuri jau tagad Beļģijā bauda milzīgu nesodāmību,” tā saka Mireija Crespo (Mireia Crespo), asociācijas “ISALA” direktore, kas atbalsta neaizsargātās situācijās nonākušas prostitūtas.
Tomēr daudzi nozares profesionāļi uzskata, ka šī reforma ir visreālākā pieeja.
“Seksa darbs pastāv. Un, ja to nedarīs atklāti, tas pastāvēs pagrīdē,” tā “Euronews” skaidroja Karina van der Elsta (Karin Van Der Elst), kura ir nekustamā īpašuma kompleksa “Villa Tinto” īpašniece Antverpenē, kurā prostitūtas savai darbībai var izīrēt logus uz dienu.
Šajā posmā jaunais likums joprojām rada daudz jautājumu. Pēc ekspertu domām, būs vajadzīgi vairāki gadi, lai novērtētu tā ietekmi uz seksa pakalpojumu sniedzēju dzīves apstākļiem, kā arī uz cilvēku tirdzniecību un sutenerismu.
