Sekojot Baltijas valstu paraugam, tūkstošiem “Honkongas ceļa” dalībnieku apliecina savu vienotību 0
Piektdien, “Baltijas ceļa” 30.gadadienā, tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju pulcējušies uz līdzīgu akciju – “Honkongas ceļu”, lai, sadodoties rokās, parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņēmību.
“Veidosim vēsturi kopā, lai pasaule redz mūsu solidaritāti.
Turēsim cits cita roku un aizstāvēsim pilsētu ar saviem augumiem un savu gribu.
Parādīsim pasaulei savu apņēmību stāties pretī tirānijai,” teikts rīkotāju izplatītajā videoaicinājumā.
Rīkotāji, kas aicinājuši cilvēkus sastāties gar trim galvenajām Honkongas dzelzceļa MTR līnijām, uzsver, ka šī nav demonstrācija vai protesta akcija, un aicina dalībniekus netraucēt satiksmi un būt pieklājīgiem pret garāmgājējiem.
Tomēr izskanējuši brīdinājumi, ka akcijas dalībniekiem jārēķinās ar iespējamajām tiesiskajām sekām, jo policija pasākumu nav sankcionējusi.
Akcijas dalībnieki tur rokās Honkongas karogus vai mobilos tālruņus ar ieslēgtām gaismiņām, vietumis redzami arī plakātiņi ar Lietuvas, Francijas un Vācijas karogiem un pateicības vārdiem, kas adresēti honkongiešu atbalstītājiem šajās valstīs.
Turklāt daļa plakātu rakstīti arī igauņu, latviešu un lietuviešu valodās.
Daļa cilvēku ieradušies sejas maskās, lai neizpaustu savu identitāti.
“Mēs esam izmēģinājuši tradicionālus gājienus, esam izmēģinājuši arī kaujinieciskāku rīcību, lai gan es to neatbalstu, bet šai reizē esam sanākuši, lai sadotos rokās un parādītu, ka mēs joprojām esam vienoti,” sacījis viens no “Honkongas ceļa” dalībniekiem.
“Ja cilvēki to spēja pirms trīsdesmit gadiem, to spēsim arī mēs,” piebildusi cita dalībniece.
Ik pēc pāris minūtēm akcijas dalībnieki skandēja: “Brīvību Honkongai!” un “Revolūciju mūsu dzīves laikā!”
Sākotnēji ideju rīkot “Honkongas ceļu” ierosināja kāds sociālo tīklu lietotājs, kurš norādīja, ka jāizmanto “Baltijas ceļa” 30.gadadiena, lai piesaistītu starptautisko mediju uzmanību.
Protestus Honkongā, kas sākās 9.jūnijā, izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto personu izdošanu Ķīnai. Lai gan protestētāju spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.
Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek sarīkotas demokrātiskas vēlēšanas, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšana par policijas vardarbību pret demonstrantiem un tiek atbrīvoti protestos iepriekš aizturētie cilvēki.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
