“Sekojiet utīm!” jeb atbilde uz jautājumu, kad agrīnie cilvēki sāka valkāt drēbes 0
Apģērbs ir vairāk nekā tikai audums un mode — apģērbs stāsta par to, kas mēs esam kā cilvēki, kur esam bijuši un kā laika gaitā esam pielāgojušies apstākļiem. Bet kad mūsu cilvēku senči pirmo reizi nolēma, ka tiem ir nepieciešams piesegties un valkāt drēbes?
Šis jautājums zinātniekus mulsinājis gadiem ilgi, par to plašāk vēsta portāls earth.com. Pētnieks Deivids Rīds no Floridas iedziļinājās šajā tēmā, pētot maz ticamu avotu – utis. Rīda darbs ir vērsts uz šiem sīkajiem parazītiem, kas ir bijuši cilvēka nevēlamie pavadoņi tūkstošiem gadu. Pētnieki uzskata, ka “utis labi pielāgojas apģērbam, tāpēc ķermeņa utis vai drēbju utis gandrīz noteikti nepastāvēja, līdz cilvēkiem parādījās apģērbs.”
Apģērbs gan nebija vienīgais progress, kas palīdzēja mūsu senčiem attīstīties – savu lomu spēlējuši citi jauninājumi, piemēram, kontrolēta uguns izmantošana, spēja izmantot apģērbu, jaunas medību stratēģijas un jauni akmens instrumenti.
Viens no izaicinājumiem, pētot seno apģērbu, ir fizisko pierādījumu trūkums. Agrīnie apģērbi nebūtu izturējuši tūkstošiem gadu, ja tie būtu aprakti zemē. Tiešie pierādījumi, piemēram, adatas ar acīm, parādījās tikai pirms aptuveni 40 000 gadu, un rīki, kas piemēroti dzīvnieku ādām, ir datēti pirms aptuveni 780 000 gadu.
Rīda utu izpēte tagad aizpilda nepilnības, piedāvājot bioloģisku norādi.
Tas bija izšķirošs brīdis Zemes vēsturē, kas ļāva cilvēkiem migrēt visā pasaulē un pielāgoties jaunai videi un ekstremāliem laikapstākļiem. Ja mūsu attālie radinieki pirms aptuveni 170 000 gadu nebūtu izdomājuši, kā izveidot un valkāt drēbes, pastāv iespēja, ka suga nebūtu izdzīvojusi, un mēs šodien nebūtu šeit, vēsta portāls.
Šis jautrais, bet svarīgais pētījums uzsver faktu, ka cilvēki vienmēr ir bijuši atjautīgi. Pakāpeniski izdzīvošanas soļi, ko viņi veica pēdējā ledus laikmeta laikā, noveda pie mūsdienu sarežģītās sabiedrības.
Mūsu matos paslēptas norādes
Izpētot mūsdienu cilvēka utu DNS, Rīds un viņa komanda ir aprēķinājuši, ka mēs sākām valkāt drēbes aptuveni pirms 170 000 gadu. Tas bija nozīmīgs tehnoloģisks lēciens, kas ļāva mūsu senčiem migrēt no Āfrikas uz aukstāku klimatu.
Pētījums rāda, ka mēs sākām valkāt drēbes aptuveni 70 000 gadu pirms došanās uz aukstākiem reģioniem, kas sākās apmēram pirms 100 000 gadu. Tātad ir bijis ilgs periods, kad cilvēki klejoja Āfrikas kontinentā bez ķermeņa apmatojuma siltuma vai apģērba aizsardzības.
Šī atšķirība nozīmē, ka apģērbs nebija tikai reakcija uz aukstāku klimatu, bet, iespējams, attīstība, kurai bija citi sociāli vai praktiski iemesli.
Utis, cilvēki un pirmās drēbes
Utis ir vairāk nekā tikai traucēklis – tās ir evolūcijas marķieri. Atšķirībā no daudziem citiem parazītiem, utis ilgstoši pielīp saimniekiem. Šīs saimniekorganisma un parazītu attiecības ļauj izsekot izmaiņām cilvēces vēsturē, pamatojoties uz izmaiņām utu populācijās.
Šī utu pētījuma jaunais rezultāts ir negaidīti agrs apģērba izmantošanas sākuma datums, kas ir daudz senāks nekā agrākie pārliecinošie arheoloģiskie pierādījumi.
Pēdējais ledus laikmets notika apmēram pirms 120 000 gadu, taču cilvēki sāka apvienoties iepriekšējā ledus laikmetā, aptuveni pirms 180 000 gadu.
Tā kā mūsdienu cilvēki parādījās apmēram pirms 200 000 gadu, šis periods bija ļoti svarīgs, lai izstrādātu tehnoloģijas, kas nodrošinātu mūsu izdzīvošanu.
Utu pētniecība
Utu paraugu vākšana no visas pasaules, tostarp tādām vietām kā bezpajumtnieku patversmes un veselības slimnīcas, bija būtiska pētījuma panākumiem. Šie parazīti nodrošina unikālu datu kopu, ko var izmantot dažādās jomās, sākot no medicīnas līdz ekoloģijai.
“Tas dod iespēju izpētīt saimnieka maiņu un jaunu saimnieku iebrukumu, kas ir saistīts ar slimībām, ko izraisa un pārnēsā utis,” skaidroja Rīds.
