Sekojam līdzi klinšu ērgļu un mazo ērgļu ligzdošanai 0
Sācies klinšu ērgļu ligzdošanas laiks, un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) tiešsaistes kamerā varam sekot līdzi ērgļu pāra Spilves un Grīšļa rosībai ligzdā. LVM vecākais vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis stāsta, ka gan tēviņš, gan mātīte intensīvi būvē ligzdu, ir dzirdama pārošanās, un nav izslēgts, ka šim pārim varētu būt arī olas.
Latvijā klinšu ērgļi ligzdo plašos augstajos purvos, uz pieauguša meža salām un pussalām. Vienam ērgļu pārim parasti ir vairākas ligzdas, attālums starp tām var sasniegt pat 10 līdz 20 kilometrus, skaidro ornitologs. Savukārt vai šis ērgļu pāris – Spilve un Grīslis tiešām ligzdos, būs skaidrs turpmākajās dienās.
LVM īstenotais, ornitologa Uģa Bergmaņa lolotais tiešraides kameru projekts norisinās jau devīto gadu un ikvienam interesentam ļauj sekot līdzi notikumiem putnu dzīvē un iepazīt arī viņu ligzdošanas paradumus.
“Projekta primārais mērķis ir iegūt tik detalizētu zinātnisko informāciju, kādu ar citām metodēm dabūt nevar. Tas palīdz labāk izprast šo īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas bioloģiju un atsevišķos gadījumos no sugu aizsardzības viedokļa pamatot, kādēļ ligzdas tuvumā nav vēlams troksnis,” pauž ornitologs. Viņā arī uzsver, cik liela nozīme ir informācijai par to, kāda ir šo divu putnu sugu barība mazuļu audzēšanas laikā. “Putnu sekmīgu ligzdošanu galvenokārt nosaka tieši barības pieejamība pietiekamā daudzumā un tikai tad seko ligzdošanai piemērota biotopa kvalitāte. Tā likumsakarība ir tāda – ja būs ļoti piemērots mežs ligzdas būvei, bet tuvumā nebūs pietiekami daudz barības, tad labā meža kvalitāte nedos vajadzīgo efektu.”
Ar tiešsaistes kameru palīdzību iepriekšējos gados gūtie novērojumi apstiprināja faktu, ka, piemēram, mazo ērgļu nozīmīgākie barības dzīvnieki ir peļveidīgie grauzēji – lauka strupastes un līdzīgā proporcijā arī vardes. Tāpat LVM tiešraides projekts sniedzis būtisku informāciju par putnu ligzdošanas bioloģiju un partneru maiņu, kas 2024. gadā publicēta Uģa Bergmaņa un Jāņa Ķuzes rakstā, starptautiskā monogrāfijā “The Golden Eagle Around the World”.
Savukārt taujāts, ar ko izskaidrojama tāda parādība, kā mazuļa izgrūšana no ligzdas, Uģis Bergmanis skaidro, ka dabā tā notiek. “Dabā ir princips, ka tiek iedētas vairākas olas vai izaudzēti vairāk mazuļi nekā tas populācijas eksistencei ir nepieciešams. Tā kā ne visi jaunie putni izdzīvo, labāk, ja kāds ir lieks, nevis kāds par maz. Klinšu un jūras ērgļi ir tās sugas, kur tā saucamais kainisms – otrā mazuļa izgrūšana vai apēšana ir visizsteiktākā.”
Klinšu ērgļu un mazo ērgļu dzīves vērošana tiešsaistē ir būtiska arī tādēļ, ka ļauj cilvēkiem labāk iepazīt šo putnu dzīvi. “Sabiedrības iesaistīšana ligzdu vērošanā vairo izpratni par dabu. Ejot mežā un cenšoties kaut ko ieraudzīt, nekad neredzēsiet tās norises tik detalizēti, kā tas notiek ar tiešsaistes kameras starpniecību. Ja cilvēks kaut ko labāk iepazīt, viņš tam noteikti nedarīs pāri.” rezumē vides eksperts.
Klinšu un mazo ērgļu dzīvi tiešsaistē var vērot: https://www.lvm.lv/sabiedribai/iepazisti-mezu/tiessaistes-kameras
