Valsts Valodas centrs īpašā akcijā apbalvo kvalitatīvas latviešu valodas laureātus masu mediju nozarē 20
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apbalvoti Valsts Valodas centra (VVC) ikgadējās akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureāti – preses un tīmekļa izdevumi, kuros atrodami ne tikai saturīgi, bet arī labā latviešu (šogad pirmoreiz – arī latgaliešu) valodā tapuši raksti.
Ik pa laikam gan dzīvē, gan sociālajos tīklos sastopos ar nostalģiskām nopūtām par to, ka agrāk, t. i., padomju laikā, avīzēs un žurnālos bija tik laba valodas kvalitāte, ka ar to palīdzību varēja apgūt latviešu valodu, bet tagad!…
Saistītās kvalitātes
Negrasos meklēt kļūdas padomju laika presē, jo tā šobrīd vairs aktuāla tikai vēsturniekiem. Būdama ilggadēja žurnāliste un nu jau vairākus gadus projektu vadītāja izdevniecībā “Latvijas Mediji”, pilnīgi piekrītu, ka dzimtās valodas zināšanas sabiedrībai kopumā – un tādējādi, protams, arī žurnālistiem – šobrīd nav ideālas. Vecākās paaudzes žurnālistu rakstītajā pamanāma krievu, jaunākās – spēcīga angļu valodas ietekme, īpaši teikumu uzbūvē.
Un, protams, valodas negludumi ne tikai kaitina tos, kuriem gramatiska precizitāte (nemaz jau nerunāsim par pareizrakstību!) ir ļoti svarīga, bet turklāt būtiski iespaido lasītāju spēju uztvert uzrakstīto. Var pat diezgan droši teikt, ka avīzes un žurnāli, kuros ir laba valodas kvalitāte, rūpējas arī par savu publicēto materiālu satura precizitāti. Un arī otrādi: kā lai paļaujas, ka tie, kuri nevērīgi izturas pret gramatiku, patiešām pārbauda avotus, nevis tikai publicē skaļus virsrakstus uzmanības piesaistīšanai?
Piemēram, ko īsti domājis šā virsraksta autors? “56 gadu vecumā aizsaulē devies talantīgs aktieris un citu aktieru iedvesmas avots: “Mēs viņu atradām uz ielas guļot”?” (Starp citu, konkurss: kā šim teikumam būtu jāskan pareizi? Iesūtiet atbildes uz [email protected] līdz 4. aprīlim, un starp pareizo atbilžu autoriem izlozēsim kādu no jaunākajām izdevniecības “Latvijas Mediji” grāmatām!) Vai šāds raksta ievads: “Natālija ar vīru Latvijā ir precējusies 15 gadus, viņiem ir četri bērni. Tagad viņi palikuši vieni – novēloti slēgtie Krievijas propagandas kanāli paspēja ielaist dziļas saknes Alekseja apziņā.” Tāpat liekvārdība virsrakstā “Savs terminālis radīs būtisku drošību”. Protams, rekonstruēt uzrakstītā jēgu var, taču lasītājiem daudz vieglāk un patīkamāk ir lasīt tekstu, kurā izvēlētie vārdi un teikuma uzbūve izpratni veicina, nevis apgrūtina.
Laureātu apbalvošanas uzrunā arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere atgādināja: “Skaidra, kvalitatīva un vienlaikus bagāta latviešu valoda ir ne tikai mediju, bet arī juristu instruments, kuru vēlamies kopīgi izkopt un stiprināt. Akcijas “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureāti un dalībnieki ir tie, kas tur šo augsto latiņu un saturu pasniedz augsti profesionālā veidā, tādējādi stiprinot mūsu latviešu valodu.”
Akcija arī atklāj, ka nopūtas par vispārēji slikto valodas kvalitāti medijos nav īsti pamatotas. Šogad laureāti godināti jau septīto reizi, un “Latvijas Avīze”, kurā lasāt šo rakstu, trīsreiz ieguvusi laureāta titulu, bet šogad – atzinību par skaidru un precīzu latviešu valodas lietojumu (viss laureātu saraksts pa gadiem – uzziņā). Daudzkārtēji laureāti ir arī Kuldīgas laikraksts “Kurzemnieks” un žurnāls “Būvinženieris”, kuri atkal visu gadu ar lepnumu uz vāka var norādīt balvu – zīmi “Laba valoda”.
Brīvprātīgi obligāti?
Tas, kas man dara raizes, – nelielais izdevumu skaits, kas piedalās akcijā, tādējādi demonstrējot, ka tiem rūp valodas kvalitāte un lasītāju labsajūta. Šogad laureāti tika izvēlēti no astoņiem pretendentiem, pērn – tikai no pieciem, un tas bija mazākais dalībnieku skaits kopš akcijas iedibināšanas 2017. gadā. Visvairāk dalībnieku bija akcijas otrajā gadā, kad valodas speciālisti varēja izvērtēt 42 preses izdevumus četrās kategorijās – nacionālie laikraksti, reģionālie laikraksti, žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā, un žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā. Šogad portālu sadaļā atzinību ieguva “LaKuGa”, kurā konsekventi lietota latgaliešu rakstu valoda.
Taču Latvijas Preses izdevēju asociācijā vien ir vairāk nekā 120 biedru, un noteikti daļa plašsaziņas mediju (nerauciet degunus – pati tikai nesen uzzināju, ka nevis “plašsaziņas līdzekļi”, bet tieši šis latviešu valodā ir pareizais vispārinošais apzīmējums avīzēm, žurnāliem un portāliem) asociācijā nemaz nav iesaistījušies.
Taču, kā liecina pētījumi, tieši tīmekļa žurnālu saturs tiek patērēts arvien vairāk, tādējādi to veidotājiem būtu īpaši jāapzinās sava atbildība lasītāju priekšā. Diemžēl portālos biežāk nekā drukātajā presē sastopamas neveiklas, no citām valodām aizgūtas teikumu konstrukcijas. Tam ir pamatoti iemesli – gan lielā materiālu apjoma un straujā tempa, gan reizēm arī finansiālu apsvērumu dēļ portāliem nākas paļauties uz žurnālistu gramatikas zināšanām un valodas izjūtu, kamēr laikrakstos un žurnālos strādā profesionāli un parasti arī pieredzējuši korektori.
Tikai ideja, bet varbūt akcijā būtu brīvprātīgi obligātā kārtā jāpiedalās un par valodas kvalitāti jādomā ikvienam plašsaziņas medijam, kurš vēlas pretendēt uz valsts līdzfinansējumu dažādos konkursos? Līdzīgi kā jau šobrīd valsts finansējumu pašsaprotami nevar saņemt uzņēmumi ar nodokļu parādiem. Ja reiz augstu valodas kvalitātes latiņu gadu no gada izdodas noturēt žurnālam “Būvinženieris”, plaša profila medijiem būtu kauns neturēt tam līdzi.
Kļūdu analīze
Apbalvošanas ceremonijas dalībniekiem bija iespēja arī uzzināt, kādas kļūdas valodnieki pamanījuši akcijas gaitā, un saņemt ieteikumus gramatiski veiksmīgākām konstrukcijām. Diezgan izplatīta esot putrošanās ar domuzīmes un defises lietošanu, kā arī neizpratne, kad saliktā teikumā pirms vai pēc domuzīmes nepieciešams komats un kad – ne.
Palaikam tiekot veidoti nevajadzīgi jaunvārdi pēc angļu valodas parauga, piemēram, “depresēt” vārda “nomākt”, “nospiest” vietā. Angļu valodas ietekmē ik pa laikam kāds tradicionāls svešvārds mēdz iegūt jaunu, diemžēl nepareizu, jēgu. Piemēram, vārds “dekāde”, kas latviešu valodā tradicionāli lietots desmit dienu perioda nozīmē, reizēm tiek izmantots daudz garāka laikposma – desmit gadu – apzīmēšanai. Valodniece Dite Liepa piezīmēja, ka Rīgas domei, viņasprāt, būtu ļoti grūti atrisināt problēmu ar pilsētas bebriem dekādes laikā, kā viņi to vieglprātīgi solījušies izdarīt.
Un te nu gan var piebilst, ka žurnālistiem diezgan būtiski dzīvi atvieglotu tas, ja pie valodas skaidrības un gramatiskas precizitātes turētos arī valsts iestādes un likumdevēji, gan formulējot dažādus normatīvos aktus, gan izsūtot preses relīzes par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem…
“Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē” laureāti
* 2023. gads: žurnāls “Būvinženieris” un laikraksts “Kurzemnieks”. Veicināšanas balvas: “Latvijas Avīzei”, žurnālam “Mājas Viesis”, portālam “LaKuGa”, žurnālam “Zvaigžņotā Debess”.
* 2022. gads: žurnāls “Būvinženieris” un laikraksts “Kurzemnieks”. Veicināšanas balvas – žurnālam “Jurista Vārds” un portālam “Cilvēks. Valsts. Likums” (lvportals.lv).
* 2021. gads: laikraksti “Kurzemes Vārds”, “Latgales Laiks” un “Kurzemnieks”, kā arī specializētie izdevumi “Būvinženieris”, “Saimnieks LV” un žurnāls “Liepājas Vēstules”. Veicināšanas balvas: žurnālam “Mājas Viesis” un žurnālam “I’mperfekt”.
* 2020. gads: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Kursas Laiks”, “Kurzemes Vārds” un “Bauskas Dzīve”, žurnāli “Būvinženieris”, “Jurista Vārds”, “Domuzīme”, “Kultūras Diena un Izklaide”, “Liepājas Vēstules”.
* 2019. gads: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Alūksnes Ziņas”, “Dzirkstele”, “Kursas Laiks” un “Zemgales Ziņas”, žurnāli “Būvinženieris”, “Domuzīme”, “Ilustrētā Pasaules Vēsture”, “Ilustrētā Zinātne” un “Leģendas”.
* 2018. gads: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Auseklis”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Talsu Vēstis”, žurnāli “Jurista Vārds”, “Ieva”, “Rīgas Laiks”, “Ko Ārsti Tev Nestāsta” un “36,6C”.
* 2017. gads: laikraksti “Latgales Laiks”, “Auseklis”, “Zemgale”, “Saldus Zeme”, žurnāli “Jurista Vārds”, “Ir”, “Kapitāls”, “Rīgas Laiks” un “Ievas Stāsti”.
