Kā Z/s “Vaidelotes” intensīvo lauksaimniecību savieno ar latvisko dzīvesziņu 13
Intensīvā lauksaimniecība un latviskā dzīvesziņa – abas šīs lietas labi sadzīvo Arnolda Jātnieka vadītajā zemnieku saimniecībā “Vaidelotes” Codes pagastā. Abi ar saimnieci Dairu popularizē latvisko dzīvesveidu un uzskata to par saimniecības nākotni.
Sākuši ar 16 ha, bet tagad “Vaidelotes” apsaimnieko jau 365 ha zemes, kas atrodas četros – Codes, Rundāles, Mežotnes un Vecsaules – pagastos. Pavisam ģimenē aug pieci dēli – vecākajam Jānim ir 28 gadi, bet jaunākajam Varim – 15. Vidējais dēls Mārtiņš jau ir izvēlējies turpināt vecāku iesākto – viņš pabeidzis LLU agronomus un ir tiešais palīgs visos darbos.
Visi dēli prot izmantot tehniku – kad jānovāc raža, lielie dēli ņem atvaļinājumu un palīdz saimniecībā. “Vaidelotes” ir ģimenes saimniecība, tajā nav algotu darbinieku, līdz ar to darbi jāsaplāno tā, lai var paši tikt ar visiem galā. “Tas ir pats ekonomiskākais modelis, kas vien var būt,” piebilst saimnieks.
Izrādot plašo saimniecību, Arnolds Jātnieks īpaši lepojas ar dižozolu lauku sētas pagalmā, kam, pēc zinātāju teiktā, varētu būt apmēram astoņi simti gadu. Ozolam briest ļoti daudz zīļu un tā varētu būt zīme, ka ziemā gaidāms brangs sals un daudz sniega, jo “zīles nekad nav par velti”. Netālu aug arī dižieva un atklājies, ka pagalmā esošo Māras koku – vītolu – arī var pieskaitīt dižkoku saimei.
Teju pusmiljons
“Vaidelotes” audzē ziemas un vasaras kviešus, rapsi, pupas, pelēkos zirņus, kailgraudu auzas un miežus, kā arī citas kultūras. Saimnieks saka – tas ir labi, jo, mainoties jelkādiem apstākļiem, viena kultūra var izglābt citu. Senāk audzējuši cukurbietes, ko nodeva Jēkabpils cukurfabrikai. Kad tā savu darbību beidza, Jātnieki pieņēma lēmumu pārtraukt šo rūpalu.
Pašlaik no visām kultūrām rentablākās ir pupas un alus mieži – attiecīgi pupas aug 58 ha platībā, bet alus mieži – 64 ha. Izaudzēto saimnieki realizē, pateicoties kooperatīvam “Latraps”, kura biedrs ir “Vaidelotes”.
Saimniecības attīstība notikusi, pateicoties jaunajai tehnikai, kas deva iespēju strādāt ražīgāk. Proti, realizēti vairāki Eiropas projekti – iegādāts traktors, miglotājs, frēze un sējmašīna, vēlāk nopirkts kombains, tad sējmašīna nomainīta pret jaunāku. Ceturtais projekts ļāvis izveidot vēja ģeneratoru, kas ļauj saražot pusi no mājai nepieciešamās enerģijas. Ģenerators tapis ar vides investīciju fonda atbalstu un tas ļauj saražot zaļo enerģiju. Kopumā tehnikas modernizācijai ieguldīti ap 350 tūkstoši latu jeb gandrīz pusmiljons eiro. Pirmajam projektam bijis 40% ES atbalsts, otrajam – 50%, bet trešajam – tikai 30%.
Pagājušajā gadā startējuši konkursā uz visas tehnikas nomaiņu, bet projektu neatbalstīja, jo pietrūka finansējuma. “Domāju, ka zemnieku vajadzētu atbalstīt, jo zemnieks rēķina, kā intensīvāk un lētāk strādāt. Jauna tehnika pašizmaksu nepadara lētāku, bet būs ātrāk padarīts darbs, mazāk iztērēta degviela. Zemnieks domā par nākotni. Desmit gadu periodā tomēr vajadzētu ļaut nomainīt tehniku. Investīcijas vajadzīgas, lai maniem puišiem būtu interesantāk strādāt uz lauka – jaunas mašīnas, traktori un precīzās tehnoloģijas. Tad ir vieglāk braukt ar minerālmēslu sējmašīnu, viss ir automātiski, no vides aizsardzības viedokļa ķīmija netiek lietota dubulti, kultūraugi netiek traumēti, jāņem vērā ekonomija – minerālmēsliem tās ir divas trīs tonnas sezonā noteikti. To, strādājot Saulaines tehnikumā un pasniedzot agronomiju, mēģināju saviem studentiem iemācīt, ka zemniekam katru vai katru otro dienu jāiet uz lauka paskatīties, kas notiek. Tas ir tikai normāli. Ja uz lauka gadīsies spīdulis, tad trešajā dienā tur nekā vairs nebūs,” komentē Jātnieks.
Šogad labība labi briest un Jātnieks spriež, ka tiem saimniekiem, kam lauki labi pārziemojuši, raža būs ne sliktāka kā pagājušajā gadā, kad bija rekordraža.
Latviskā dzīvesziņa
Saimniecībā audzē arī dažādus garšaugus un tējas, tas ir saimnieces Dairas pārziņā. Saimnieki popularizē latviskos ēdienus – Daira cep rupja maluma kviešu pīrāgus un smalkmaizītes, vāra putras, kas ir Jātnieku mājas īpašā garša. “Cenšamies dzīvot pēc senajām latviešu paražām un arī strādāt pēc tām, ievērojot mēness ritmu,” uzsver saimnieks.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem abi iesaistījušies tūristu uzņemšanā un šī nodarbe tikai vēršas plašumā. Kad atvēruši saimniecību apskatei, nav pat ienācis prātā, cik liels skaits cilvēku varētu to apmeklēt. Pagājušajā vasarā “Vaidelotes” apmeklējuši pāri par 800 cilvēkiem ne vien no Latvijas, bet arī Lietuvas un daudzām Eiropas un pasaules valstīm. “Tā ir iespēja parādīt ārzemniekiem, ar ko nodarbojamies. Jau divus gadus uz priekšu zinām, kas mūsu saimniecību apmeklēs. Visi interesenti var pieteikties internetā un jau zinām, kas ieradīsies, cik daudz cilvēku, lai varam zināt, ko piedāvāt. Naktsmītnes nepiedāvājam,” klāsta saimnieks. Viņa novērojumi liecina, ka agrotūrisms kļūst arvien populārāks. Taču plašāk izvērst šo nodarbi saimnieki gan neplāno, jo darba pietiek.
Abi ar kundzi ir Bauskas novada domes deputāti, saimnieks darbojas Latvijas Agronomu biedrības un Zemnieku saeimas valdēs, tā ka darāmā ir daudz. “Daudzi vaicāja, kāpēc gāju par deputātu. Bet, ja neiesi un nedarīsi, kurš cits to darīs? Es teiktu – esiet vairāk politikā, startējiet Saeimas vēlēšanās, lai varētu mainīt saimniecisko dzīvi Latvijā, ne tikai savā zemnieku sētā,” tā Arnolds Jātnieks.
Jautāju viņam, kā intensīvo lauksaimniecību var savienot ar latvisko dzīvesziņu? “Ļoti labi. Pirmais, ko mana vecmāmiņa man jau ir mācījusi, – pateikt saviem senčiem paldies. Tas jādara katrā ģimenē, katrā sētā – pasaki saviem vecākiem paldies. Arī uguns rituālā ir tas, ka vispirms pasaki paldies saviem dieviņiem, saviem senčiem un tikai pēc tam vari prasīt ko vairāk. Mūsu senči mācēja strādāt pēc zvaigznēm, mēness fāzēm. Viņi mācēja ieplānot visus savus darbus pareizā laikā un salikt visu pa plauktiņiem. Arī mēs cenšamies to darīt, sējot īstajā mēness fāzē – augošā mēnesī, vai strādājot zemi, kad tas ir vecs. Jaunā mēnesī sanāk lielas kuplas vārpas, smagi graudi. Kad iesēj vecā mēnesī, tur nekas nebūs. Sekoju līdzi tam, ko man mācīja tēvs un vecmamma. Tas ir nerakstīts likums, ko mūsu senči nodod tālāk nākamajām paaudzēm,” viņš stāsta.
Saimniece piebilst, ka saimnieki, saulgriežos aplīgojot laukus, jau ieprogrammēja labo ražu. Proti, viņi radīja domu, lai tā var materializēties. “Kā jūs domāsiet, tā dzīvosiet. Ja eju uz lauku un sēju labību, bet domāju – šogad jau nebūs tik labi kā pagājušogad, tad labāk ar šādām domām uz lauka neiet. Vai – re, kur ir foršs lauks kaimiņam, bet man gan neizskatās labi. Tas nozīmē, ka tajā brīdī jau ieprogrammēju nākotni. Ja vien cilvēks padomātu, ko dara ar savu domu spēku,” atklāj saimnieks. Viens no galvenajiem likumiem, ko ievēro saimnieki, – ko sēsi, to pļausi.
Kad ir jauns mēness pie debesīm, saimniecībā tiek kurināts rituālais ugunskurs un tiek pateikts paldies par to, kas saņemts iepriekšējā mēnesī. Paldies tiek teikts Zemes mātei, Vēja mātei, Laimai, mūsu latviskajam Dieviņam. Pēc tam tiek izteiktas vēlmes nākamajam mēnesim. Daira Jātniece: “Mēs esam nākuši pasaulē, lai dzīvotu priecīgi un laimīgi, nevis lai būtu īgni un piekusuši. Un svētki radīti tam, lai pareizajā laikā no zvaigznēm saņemtu enerģiju un mums būtu viegli, lai mēs varētu priecīgi strādāt.”
Runājot par nākotni, abi redz, ka zemnieki savā saimnieciskajā darbībā daudzas lietas darīs tāpat kā līdz šim. Taču nenoliedzami saimniekošanā ienāks jaunākās tehnoloģijas, kas zemniekam darbu tikai atvieglos. Būs arī vairāk jādomā par alternatīvajām enerģijām, nevis tās graujot, bet vairojot. “Mana iekšējā sajūta – mēs kā latvieši dabu nepazaudēsim un mācēsim ar to sadzīvot,” piebilst saimniece. Saimnieks arī uzsver, ka svarīgi nodrošināt jauniešiem labu, valsts atbalstītu izglītību ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, lai jaunieši atgrieztos un dotu savu pienesumu valsts ekonomikai.
Viedoklis
Raimonds Miltiņš, “Swedbank” lauksaimniecības konsultants eksperts: “”Vaidelotes” ir pozitīvi domājoša un latviskumu starojoša ģimenes saimniecība. Efektivitāti un stabilitāti šeit nodrošina ar maksimāli garu tehnikas izmantošanas termiņu. Tas saimniecībai neuzliek lielas finanšu saistības intensīvas tehnikas modernizācijas dēļ. Otrs ļoti nozīmīgs faktors efektivitātei ir zemās darba izmaksas, jo ikdienas darbos iesaistās visa ģimene. Saimniecības pamatdarbība ir dažādu graudaugu audzēšana. Saimnieks ļoti rūpīgi izvērtē un izmēģina katru šķirni un tehnoloģiju mazākos lauciņos, pirms palaiž to lielos ražošanas laukos. Saimnieces sirdslieta un ikdienas rūpe ir tējas augi, garšaugi un latviešu tautas tradīciju kopšana un saglabāšana, kas vasaras sezonā piesaista milzum daudz lauku ceļotāju no visas pasaules. Šodien investē nākotnē sevis un bērnu izglītībā, jo uzskata to par lauksaimniecības un arī sabiedrības stūrakmeni. Saimniecības un ģimenes vieni no svarīgākajiem partneriem tiek uzskatīti Dievs – Daba – Darbs.”
Plašāk – žurnālā “Agro Tops”.
