Sekmīgas biznesa transformācijas recepte 0
Autors: Prof. Agnis Stibe *
Transformācija jeb apzinātas, mērķtiecīgas pārmaiņas pēdējo gadu laikā ir nokļuvušas biznesa prioritāšu augšgalā.
Inovatīvas metodes un jaunas tehnoloģijas nemitīgi ienes un ierosina būtiskas pārmaiņas biznesa procesos un to pārvaldībā.
Mākslīgais intelekts, lielie dati, datoru mācīšanās, papildinātā realitāte, pieaugoša autonomija, bloku ķēdes un virtuāli finanšu instrumenti ir tikai daļa no tuvākajā nākotnē sagaidāmās attieksmes revolūcijas cēloņiem.
Kas attieksmei kopīgs ar veiksmīgu biznesa transformāciju? Tā ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām efektīvas un sekmīgas transformācijas receptē.
Jā, protams, jaunās tehnoloģijas ir transformācijas katalizators, bet vēlamā rezultāta sasniegšanai ir nepieciešama izpratne par cilvēku dabu.
Lai radītu transformējošas tehnoloģijas, kuru mērķis ir panākt un nodrošināt pārmaiņas to lietotāju paradumos, zinātne un prakse arvien biežāk izmanto pieeju, kas apvieno sociālos un tehniskos aspektus.
“Es šobrīd izstrādāju transformējošas labklājības teoriju, kuras lietojums veicinās ilgtspējīgākas pārmaiņas. Tās lietojums demonstrē būtisku potenciālu dažādās jomās, tostarp biznesā, pārvaldībā, finansēs, veselībā, drošībā, izglītībā un labklājībā.”
Kāda tad ir šī sekmīgas transformācijas receptes maz zināmā un reti izmantotā sastāvdaļa? Tā sastāv no izpratnes par sociālo ietekmi un spēju to prasmīgi iekļaut ikdienā lietotajās tehnoloģijās un procesos.
Vienkāršāk sakot, izprast mūsu pašu dabu, to, ka jebkurš indivīds nepārtraukti maina savas domas un uzvedību citu cilvēku klātbūtnē.
Ar ko sākt? Ieteicams ir iegūt skaidru priekšstatu par to, kā mūsu domas, rīcība un apkārtējā vide ir nemanāmi, bet ļoti cieši un nepārtraukti saistītas – par to vēsta sociālās izziņas teorija.
Lielākajā daļā neveiksmīgu pārmaiņu neveiksmju cēlonis ir tieši tas, ka ierobežotu zināšanu dēļ nav iespējams korekti aprakstīt transformācijas pamata komponentes.
“Esmu izstrādājis paraugu transformācijas definēšanai, kurš palīdz veikt šo soli. Paraugs ļauj aprakstīt transformācijas mērķa grupu, tās paradumus šobrīd un vēlamo uzvedību nākotnē.”
Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka visi cilvēki nav vienādi. Ir trīs pamata grupas: tie, kuri jau sekmīgi mainās (zaļie); tie, kuri vēlas mainīties, bet nesanāk (dzeltenie); un tie, kuri nevēlas un nav gatavi mainīties (sarkanie).
Attiecīgi, sekmīgas transformācijas mērķa auditorija ir dzeltenā grupa, un tās motivācijas avots ir zaļā grupa, no kuras smeļas sociālo ietekmi.
Kad mērķa auditorija ir noskaidrota, nākamajā solī ir svarīgi radīt sociāli tehniskus pieejas jeb dizainus, izmantojot padziļinātas zināšanas par sociālās ietekmes formām. Populārākās no tām ir sociālā mācīšanās un normas.
Tas gan nenozīmē, ka visās situācijās šīs divas ietekmes formas būs visefektīvākās. Vēl ir pieejami pieci citi sociālās ietekmes veidi: sociālā salīdzināšana, veicināšana, sadarbība, sacensība un atzinība.
Ietekmes formu izvēle ir atkarīga no iepriekš definētās transformācijas, piemēram, no tā, vai tās mērķis ir primāri mainīt cilvēku attieksmi, uzvedību vai abus.
Aprakstītā recepte tiešā veidā veicina biznesa ilgtspēju, stiprinot tā spēju pielāgoties un transformēties līdzi laikam un jauniem izaicinājumiem.
Daudzi uzņēmumi to jau ir apzinājušies un tādēļ liek uzsvaru un transformācijas nozīmīgumu ikdienas procesos un tehnoloģijās.
Lai pārliecināti skatītos nākotnē, atliek apgūt un pievienot inteliģentu pārmaiņu vadību cilvēku attieksmei un uzvedībai.
* “transforms.me” dibinātājs, Parīzes ESLSCA biznesa skolas profesors
