Sekmīgāku cīņu ar Covid-19 Latvijā kavē fakts, ka nevar atrast inficēšanās avotu 1
Latvijā saslimstība ar Covid-19 mazinās, bet vēl sekmīgāku cīņu ar Covid-19 kavē tas, ka daļai saslimušo nevar atrast inficēšanās avotu, sarunā ar aģentūru LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka aprīlī ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā sāka pakāpeniski samazināties, tomēr maijā aktīvo saslimšanas gadījumu samazināšanās tendence ir apstājusies, pēdējās nedēļās svārstoties ap 300 aktīviem Covid-19 gadījumiem.
Birģis skaidroja, ka šo stagnēšanu nosaka tas, ka ir zināms cilvēku skaits, kuriem nevar atrast inficēšanās avotu. Līdz ar to vīruss aizvien klejo starp cilvēkiem, lai gan tā izplatība nav liela, pieļāva RSU profesors.
Otrs būtisks faktors, kas ietekmē saslimušo skaitu, ir tā saucamie perēkļi – institūcijas, kurās novērojami nelieli vīrusa uzliesmojumi.
“Tādi gadījumi uzreiz rada nelielu palēcienu saslimstībā. Labā ziņa, ka, salīdzinot cilvēku skaitu, kas ir izveseļojušies, ar to, kas ir aktīvā infekcijas stadijā, izveseļojušos cilvēku skaits ir lielāks. Kopumā saslimstība iet mazumā. Tas, kas jāpatur prātā – vīruss nekur nav pazudis,” skaidroja Briģis.
RSU profesors uzsvēra, ka ir jātiecas uz situāciju, kad Latvijā nebūtu neviena aktīva Covid-19 saslimšana. Viņš skaidroja, ka pietiek ar vienu inficētu cilvēku, lai slimība izplatītos tālāk. “Katrs gadījums ir būtisks. Nevar teikt, ka “normāls” ir kaut kāds noteikts skaits saslimušo. Tāds kompromiss nav iespējams,” uzsvēra RSU profesors.
Jautāts, kā vīrusa izplatība varētu noritēt, ja valdība pieņems lēmumu nepagarināt ārkārtējo situāciju, Briģis uzsvēra, ka ārkārtējā situācija ir juridisks, ne epidemioloģisks jēdziens. Viņa ieskatā, ja valdība nolems mazināt ierobežojumus, tas nozīmē, ka
valsts iet uz kompromisu starp slimības apkarošanas un ekonomikas atveseļošanas interesēm, rēķinoties, ka katra ierobežojumu samazināšana rada slimības plašākas izplatības risku.
“No valsts, no ekonomikas, no sociālo jautājumu viedokļa, protams, ir jāiet uz šādiem kompromisiem. Ņemot vērā to, ka situācija ir stabila un pakāpeniski lēnām uzlabojas, arī ierobežojumi tiek lēnām mazināti,” sacīja Briģis, “protams, ja pēkšņi būs novērojama pasliktināšanās vai atkal notiks kādi lielāki uzliesmojumi, tad sabiedrībai jārēķinās, ka ierobežojumi varētu atgriezties.”
Runājot par atvieglotajiem pulcēšanās ierobežojumiem, Briģis sacīja, ka šādu atvieglojumu noteikšanā ir vērtēts, kāda prakse ir citviet. Tomēr, kā uzsvēra profesors, tas arī ir kompromisa lēmums, kam patiesībā nemaz nav īsta zinātniska pamata.
Briģis uzsvēra, ka ar likumu cilvēkiem ir salīdzinoši maz liegumu, vairāk ir rekomendāciju un aicinājumu.
Profesora ieskatā, Latvijas iedzīvotāji ir ļoti saprātīgi sekojuši šiem aicinājumiem, atšķirībā no citām valstīm, kur iedzīvotāji tik ļoti nepakļaujas šāda veida aicinājumiem. “Jebkurā gadījumā, vai tas ir likums vai nav, cilvēka atbildība un apziņa Covid-19 apkarošanā ir izšķiroša nozīme,” uzsvēra RSU profesors.
RSU profesors atgādināja, ka no Covid-19 specifiskas ārstēšanas joprojām nav, un mediķu darbs ir orientēts uz simptomu mazināšanu. “Piemēram, ja cilvēkam ir pneimonija un ir elpošanas grūtības, tad cenšas atvieglot elpošanu. Bet tā nav ārstēšana, kas iedarbojas uz vīrusu. Paiet noteikts laiks, kurā cilvēkam izveidojas imunitāte, kas vīrusu ļauj pieveikt,” sacīja Briģis.
Tāpat zinātnieki vēl nevar atbildēt, cik ilgi cilvēkam, kurš izslimojis Covid-19, saglabājas imunitāte pret vīrusu.
Tā kā vīruss ir salīdzinoši jauns, joprojām neesot nedz labu pētījumu, nedz datu un pierādījumu, vienlaikus atsevišķas publikācijas liecina, ka reiz izslimojis Covid-19 cilvēks ar vīrusu, iespējams, var inficēties atkārtoti. “Šajos gadījumos nevar pateikt, vai tā ir tās pašas infekcijas aktivizēšanās, vai tā ir inficēšanās no jauna. Pastāv bažas, ka imunitāte pret Covid-19 nebūs uz mūžu un tā var ar laiku mazināties. Šis ir viens no neskaidrajiem jautājumiem, cik ilgi imunitāte saglabājas,” sacīja Briģis.
15.maijā Baltijas valstis atvēra iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai. Jautāts, vai šāds solis nerada papildu risku Covid-19 izplatībai, Briģis norādīja, ka jebkurš ceļojums pašlaik ir gana riskants. “Baltijas valstīs situācija ir vairāk vai mazāk vienāda, tas nozīmē, ka arī riski ir vienādi.
Lai sacītu, ka, atļaujot ceļojumus, risks būtiski aug, tas tā nav. Atļaujot ceļot starp trijām Baltijas valstīm, mēs paliekam tā paša riska robežās,” uzskata RSU profesors.
Pievēršoties jautājumam, cik agri var diagnosticēt saslimšanu un vai Covid-19 var noteikt inkubācijas periodā, Briģis uzsvēra, ka arī inkubācijas periodā vīrusu var atklāt. Pēc profesora vārdiem, ir ļoti īss laika sprīdis, kad tests tiešām varētu neuzrādīt saslimšanu, un kas tāds var notikt tikai ļoti agrīnā stadijā.
“Vīrusu var noteikt tā saucamajā latentajā fāzē, un jaunajam koronavīrusam šī fāze vidēji ir piecas, sešas dienas. Atsevišķos gadījumos var runāt par laiku pat līdz divām nedēļām, atsevišķas publikācijas norāda, ka šī fāze var būt arī garāka. Tāpēc kā pašizolācijas termiņš ir noteikts 14 dienas,” skaidroja profesors.
