Sēkla ir iesēta. Lai dīgst! Daina Šulca recenzē Latvijas Mākslas akadēmijas un tās Latgales filiāles diplomandu izstādi “Lai dīgst!” 0
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divās ēkās pašā Rīgas centrā – Kalpaka bulvārī 13, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) vēsturiskajā mājā un Kronvalda bulvārī 4, kādreizējā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kur tagad saimnieko LMA, – līdz 10. jūlijam no pulksten 13 līdz 20 apskatāma LMA un tās Latgales filiāles diplomandu izstāde “Lai dīgst!”.
Izstāde ir vērienīga un ļoti dažāda. Kovida pandēmijas laikā Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu izstādes notika tikai virtuāli. Tagad durvis ir atvērtas klātienes apmeklējumam. Ikviens interesents var aiziet un iepazīties, ko domā, jūt un var Latvijas jauno mākslinieku paaudze, kurā ieplūdis Rietumeiropas estētikas un pasaules brīvības gars, kur ideja un gara lidojums ir mākslas darbu ierosinātāji.
Viena ekspozīcija divās ēkās
Diplomandu darbi ir pilnībā pārņēmuši abas lielās Mākslas akadēmijas ēkas, kas viena no otras atrodas ļoti netālu – piecu septiņu minūšu gājienā cauri Kronvalda parkam. Kā unikāls izstādes komponents ir iespēja redzēt arī akadēmijas darbnīcas, jo studentu radošās telpas publiskai apskatei citreiz ir liegtas. Tagad tās kļuvušas par ekspozīcijas telpām.
Abās ēkās gleznas, skulptūras, instalācijas, grafikas, tekstils, mode, komunikāciju risinājumi izvietoti kāpņu telpās, gaiteņos, auditorijās, plašās un mazāk plašās telpās, palīgtelpās, priekštelpās, darbnīcās un ārpusē – dārzā un pagalmā. Jauno praktisko mākslinieku, vēsturnieku un kuratoru darbi izkārtoti dinamiskā un uzmanību piesaistošā plūdumā, nesadalot tos ne mākslas apakšnozarēs vai tēmās, ne arī bakalauru, maģistru vai doktorantu veikumā. Izstādes ekspozīcija ļauj brīvai un radošai domai plūst pa apbružātajām un daudz pieredzējušajām ēku sienām, radot mākslas oāzes, vēriena, pašiedziļināšanās un pārsteiguma sajūtu.
Vairāku nodaļu diplomdarbi skatāmi abās ēkās. Tā, vizuālās komunikācijas procesam iesākoties vienā ēkā, tas, cita mākslinieka izpildījumā, turpinās otrā. Vai lielas saburzīta auduma driskainās bumbas ir komunikācijas procesa ietekme no viena uztvērēja punkta uz nākamo, vai arī tie ir komunikācijas mākoņi, kur glabājas bērnības atmiņas? Pirms izlasīt, ko mākslinieks pats domājis, katram apmeklētājam ir iespēja iekustināt savas “pelēkās šūniņas” un atraisīt individuālo domu lidojumu.
Etiķetes pie katra izstādes darba ar mākslinieka vārdu un viņa aprakstīto ideju ir saturu atklājošas – vai ideja balstīta zinātniskā pētījumā, personīgās idejās, emociju sakarā vai arī bezsakarā.
“Milzīga kopizstāde! Mērogs ir vērā ņemams”
Tā par izstādi “Lai dīgst!” saka kuratore Sandra Liepiņa: “Izstāde ir īpaša ar to, ka tā parāda diplomandu daudzveidību. Te ir apskatāmi darbi no 15 apakšnozarēm – vairāk nekā 180 praktisko mākslas studiju un mākslas vēsturnieku un kuratoru darbi.”
Krievijas agresija Ukrainā aktualizējusi vai atbīdījusi malā citreiz aktuālās tēmas diplomandu izstādēs. Nomainīts arī iepriekšējais izstādes nosaukums “Svaiga gaļa kritikai”, kas nav atbilstošs šodienas ģeopolitiskajai situācijai Eiropā un pasaulē.
Šogad izstādes “Lai dīgst!” darbi ir filozofiski aktīvi un reālo dzīvi akumulējoši. Ap tiem ir jūtama enerģētiska telpa, rodas sajūta, ka darbi ir radīti, atrodoties metru vai vismaz pāris centimetrus virs zemes. Kā citādi lai panāk tik plašu domāšanas un uztveres amplitūdu? Jaunās paaudzes māksla kļūst intelektuālāka. Izstādē nav vērojami klaji izteikti seksualitātes naratīvi, kas pēdējā desmitgadē jauno mākslinieku darbos Rietumu pasaulē bija salīdzinoši izteikti.
Mākslas netaustāmība un domas ekspozīcija parādās vēsturnieku un kuratoru diplomdarbos, kur pētījums iegūst mākslas darba saturu un vērtību. Arī tā ir novitāte – izstādē eksponēt teoriju.
Dažu diplomandu darbi pielīdzināmi personālizstādei, kur instalācija savijas ar komunikatīviem risinājumiem, gaismām un tekstiem.
Mākslinieki ir materializējuši troksni, tekstilu saplūdinājuši ar glezniecību vai gluži pretēji – izcēluši abas tehnikas. Instalācijās tiek izmantoti kinētiskie un audio vizuālie risinājumi, ir radītas animācijas un datorgrafikas, keramikas spoki, maza formāta ainavas uz stikla, portreti uz sintētiska auduma… Tērpu dizainā izspēlēti joki un rotaļa. Eksponētas restaurētas gleznas. Apmeklējot izstādi, ir jārēķinās ar laiku, lai to visu apskatītu. Viens diplomdarbs ir vesela pasaule. Un tādas pasaules izstādē ir vairāk nekā 180.
Mākslas darbu izmēri ir neierobežoti
Plaukstas lieluma zīmējums sirdī var izraisīt pavasari. Ar fiziskām robežām ir citādi. Diplomandu izstādē līdzās desmit centimetru nelieliem darbiem redzami piecus un vairāk metrus plati un augsti darbi. Astoņu metru instalācijai tika īrēts pat speciāls angārs, jo Mākslas akadēmijas telpās to nebija iespējams izvietot funkcionālai apskatei. Izstādē eksponēts diplomdarbs, kura robežas sniedzas līdz pretējās mājas logiem, jo mākslas darbā, kas šajā gadījumā ir konkrēta izstādes telpa, attēlots tas, kas no telpas ir redzams laukā pa logu.
“Izaicinājums bija katram mākslas darbam atrast savu vietu,” stāsta izstādes “Lai dīgst!” producents Jurģis Tūbelis. “Te ir asinis, sviedri un nauda. Visi darbi ir tapuši par pašu studentu līdzekļiem. Iesaistījās diplomandu vīri, sievas, draugi un vecāki. Izstādes iekārtošanas laikā neviens neguļ, neviens neēd – viņu dzīvē nekas nav svarīgāks par diplomdarbu. Mākslas akadēmijas studentiem nav vienalga, kas te notiek.”
Izstādes filozofijas pamatā ir dīgšanas process, kas ir būtisks katram jaunam māksliniekam.
Atklāšanas dienā akadēmijā uz pakāpieniem, kur uzbērta melnzeme, tika iesēta zāle. Tā bija simboliska, izstādei piederoša zīmīga darbība, kas izteikta izstādes nosaukumā “Lai dīgst!”.
Tagad zāle ir izdīgusi, paaugusies, sasniegusi jau 15 un vairāk centimetru garumu un ir piederīga diplomandu mākslai. Tas ir Latvijas Mākslas akadēmijas īpašais – radoši nerimstošais gars.
Diplomdarbi ir aizstāvēti, un Latvijas mākslas pasaulē atkal ienākušas jaunas, pārliecinošas vēsmas.
