Sekas var būt katastrofālas: brīdina par nopietnu apdraudējumu pasažieru lidmašīnām 0
Līdz šim krītošie kosmosa atkritumi nav trāpījuši nevienai lidmašīnai, taču, ja tas notiktu, sekas gandrīz noteikti būtu katastrofālas, raksta “ScienceAlert”.
Turklāt kosmosa atlūzu radītais apdraudējums lidmašīnām tikai pieaug. Pieaugošo risku daļēji veicina arī satelītu, piemēram, SpaceX Starlink, kas galu galā atgriezīsies Zemes atmosfērā, masveida izvietošana.
Pētījuma autori no Britu Kolumbijas Universitātes Kanādā izpētījuši pasaules lidojumu datus, lai modelētu lidmašīnu izvietojumu debesīs, un pēc tam salīdzinātu tos ar gadījumiem, kad kosmosā nosūtītie objekti nekontrolēti atgriezušies atmosfērā.
Viņi konstatēja – jo vairāk satelītu un raķešu tiek palaists orbītā un jo vairāk lidmašīnu paceļas debesīs, jo lielāka kļūst sadursmes iespējamība.
Pētnieki savā darbā raksta, ka blīvi apdzīvotajiem reģioniem lielāko lidostu tuvumā pastāv 0,8% iespēja gadā piedzīvot nekontrolētu objekta atgriešanos atmosfērā.
Blīvi izmantotās gaisa telpas zonās, piemēram, ASV ziemeļaustrumos, Ziemeļeiropā un lielpilsētu apkārtnē Āzijā un Klusā okeāna reģionā, šis rādītājs pieaug līdz 26%.
Lidojumu blīvums un drošība
Saskaņā ar The Aerospace Corporation datiem 2021. gadā iespēja, ka lidmašīna sadursies ar no kosmosa krītošu objektu, bija aptuveni 1 pret 100 000.
Turklāt pat vismazākais kosmosa atlūzu fragments var apdraudēt lidmašīnu – tas varētu sabojāt dzinēju vai izsist priekšējo stiklu, radot nopietnus drošības riskus.
Pieaugot šādu traucējumu iespējamībai, pieaug arī varbūtība, ka nāksies slēgt gaisa telpu.
Tas var izraisīt lidojumu aizkavēšanos, atcelšanu vai pārslogot citas gaisa telpas zonas.
Pētnieki norāda, ka šī situācija rada nopietnu dilemmu valsts iestādēm – slēgt vai atstāt atvērtu gaisa telpu, ņemot vērā gan drošības, gan ekonomiskās sekas.
Nekontrolēti krītošu objektu trajektorijas noteikšana bieži ir sarežģīta, tāpēc piesardzības nolūkos nākas slēgt plašas gaisa telpas zonas.
To jau pieredzējām 2022. gadā ar Long March 5B raķetes korpusu.
Pētnieki norāda, ka pastāv risinājums: uzņēmumiem, kas veic, piemēram, satelītu palaišanu kosmosā, būtu jāiegulda tehnoloģijās, kas ļauj kontrolēti atgriezt šos objektus atpakaļ uz Zemi.
Kaut arī šobrīd jau ir tehnoloģijas, kas daļēji ļauj izsekot krītošajām kosmosa atlūzām, tās izmantotas tikai 35% gadījumu, tādējādi atbildību par drošību uzliekot aviācijas nozarei.
Drošības uzlabošanai gan Zemes atmosfērā, gan kosmosā nepieciešama ciešāka valdību un privātā sektora sadarbība.
Nevajadzētu gaidīt katastrofu, lai tiktu veikti nepieciešamie pasākumi.
“Pašlaik orbītā atrodas vairāk nekā 2300 raķešu korpusu, kas kādā brīdī nekontrolēti atgriezīsies atmosfērā,” brīdina pētnieki, piebilstot, ka nākamajās desmitgadēs aviācijas dienestiem būs arvien biežāk jāsaskaras ar šo problēmu.
