LASI. Jauns sējums par VDK darbību Latvijā no 40. līdz 80.gadiem 0
Uzreiz pēc Ziemassvētku brīvdienām atvēršanu pieredzējis LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas rakstu 4. sējums “Lielais Brālis Tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras”.
Sējums ir ierasti pamatīgs – vairāk nekā 1000 lappušu, kuru starpā daudz fotoreprodukciju. Izdevums nācis klajā laikā, kad, pēc komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera vārdiem, pēdējos pāris mēnešos esot jūtams spiediens un politiskās turbulences ap zinātniskās komisijas darbu, kā arī “nepieredzēti Latvijas augstākās varas “uzbraucieni” zinātniskās izpētes komisijai” no Valsts prezidenta, premjera un Saeimas priekšsēdētājas, kā arī Saeimas deputātu puses.
Sējums satura ziņā ir raibs un aptver laiku no 1940. gada līdz 80. gadiem. Komisijas priekšsēdētāja vietniece, juridisko zinātņu doktore Kristīne Jarinovska skaidroja, ka tas vēstī ne tikai par VDK, bet tāpat par to, cik nozīmīga tās darbībā bija kompartijai un Ministru padomei: “Cik reāla bija to ietekme iecelšanai amatos, kādas izvēles tika izdarītas.” Proti, 4. sējumā skatītas arī personālijas – kādi cilvēki tika virzīti LPSR Iekšlietu ministrijas un VDK struktūru vadībā. Grāmatā citstarp atrodams vēsturnieces Inetas Lipšas pamatīgais pētījums “VDK ietekme un LPSR ārzemju tūrisma iestāžu vadošais personāls: Vissavienības akciju sabiedrības “Intūrists” Rīgas nodaļa un tās operatīvā vadība (1957 – 1992)”. LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Jānis Taurēns pētījis, kā mūsdienu Latvijā presē un publiskajā telpā atspoguļojušies tiesas procesi par atsevišķu personu sadarbības fakta ar LPSR VDK konstatēšanu. Jurists Aldis Daugavvanags aplūkojis VDK lomu kontrabandas lietu izskatīšanā 1945. – 1985. gadā, bet Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts, vēsturnieks Gints Zelmenis, izmantojot arhīvā glabātos dokumentus, skaidrojis, kas 80. gados PSRS skaitījās “nepolitiskie noziegumi” un kāda bija VDK loma to izmeklēšanā. Pie nepolitiskajiem noziegumiem, vismaz 80. gados, pieskaitīja bēgšanas mēģinājumus no PSRS, mēģinājumus nelegāli ievest valstī dažādas ārzemēs ražotas tautas patēriņa un pārtikas preces, “spekulāciju” tā laika izpratnē, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre, kuras laikā komisija tika izveidota, tagad LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete sējuma atvēršanā sprieda, ka komisijas dibināšanas brīdī šķitis, ka līdz secinājumam, kāpēc tā sauktie čekas maisi ir vai nav jāatver, izdosies nonākt bez īpašiem sarežģījumiem. Tomēr process risinājies daudz smagāk, nekā sākotnēji plānots. Druviete pauda pārliecību, ka šis sējums būšot noderīgs “zinātniski argumentēta viedokļa veidošanai”: “Runa jau nebūt nav tikai par VDK un tās aģentūras kartotēku, bet drīzāk par sistēmu, kas to radīja, par konkrētiem cilvēkiem, kas šādas sistēmas radīšanu veicināja, un par to, kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret šo.” No Druvietes uzrunas izrietēja, ka informācija par “čekas maisu” saturu jāpublisko par spīti tam, ka tajos paustā patiesība “dažiem cilvēkiem var būt traumējoša”, jo sabiedrībai kopumā tā nāktu par labu.
VDK izpētes komisijas 4. sējumā rodamo materiālu kvalitāte un lietderība, pēc vēsturnieku neoficiāli paustajiem vērtējumiem, ir atšķirīga, taču par to labāk spriest speciālistiem. Interesentiem daļa materiāla ir jau pieejama komisijas interneta vietnē “lu.lv/vdkkomisija/”.
