Sējējs – puzli nopirka, salikt nespēja 0
Krievijas atklātajā hokeja čempionātā, kā dēvē Kontinentālo hokeja līgu, ar treneriem neviens parasti neauklējas – nav rezultāta, brīvs. Arī situācijās, kad vēl ir stipri pāragri prasīt skalpu. To, starp citu, nupat piedzīvojis Latvijas basketbola speciālists Nikolajs Mazurs, kurš darbu Saratovas “Avtodor” galvenā trenera amatā zaudēja jau pēc sezonas pirmās oficiālās spēles.
Rīgas “Dinamo” vadība astoņu gadu laikā daudz tikusi kritizēta, bieži vien arī par to, ko un kad vajadzēja atlaist. Man gan šajā ziņā komandas politika radījusi vairāk simpātiju nekā antipātiju – reti kad lēmumi pieņemti uz karstām emocijām. Piemēram, aizpērn pēc 15 spēlēm likās, ka ir jāpērk mājup biļete Līnusam Videlam, tobrīd viņa rēķinā bija trīs rezultativitātes punkti, taču vēlāk zviedrs atplauka un kļuva par komandas ražīgāko spēlētāju. Bez kļūdām gan arī nav izticis, un viena no lielākajām bija pagājušajā sezonā, kad mājās tika aizsūtīts Tomāšs Kundrāteks – aizsargs, kurš pārstāvēja Čehiju ne tikai pasaules čempionātā, bet arī Pasaules kausā. Tas tomēr ir kvalitātes rādītājs. Bet nekļūdās jau tikai tie, kas neko nedara.
Iespējams, arī šā gada “Dinamo” leģionāri vēl pavilks komandu. Par Jakubu Sedlāčeku un Timu Sestito ir zināms, ka var spēlēt. Koltons Gilīss, ņemot vērā pēdējos gados iespēto, pat iesācis ražīgāk nekā varēja gaidīt. Džastinam Šagam, šķiet, ir potenciāls, laikam pirmajā sezonā Eiropā vēl vajag laiku, lai saprastu, kas ir kas. Pjotrs Sčastļivijs savos 37 dara tik, cik spēj… Patriks Malens, aicināts kā metošais aizsargs, vairāk nevis met pretinieku vārtos, bet vāra ziepes pie savējiem.
Bez grēka nav arī latviešu spēlētāji – Miks Indrašis sausā, kapteinis Gints Meija lielākoties bijis ceturtajā maiņā un arī sausā, tāpat Kaspars Saulietis, Vitālijs Pavlovs. Latvijas izlasē gan šie, gan citi dinamieši izskatījās jaudīgāk.
Cik kārtīgi savus vāktos puzles gabaliņus spējis salikt ģenerālmenedžeris un galvenais treneris Normunds Sējējs? Bilde ir saraustīta. Lai arī lielākā daļa zaudējumu piedzīvoti līdzīgās spēlēs, tas nav ne veiksmes, ne meistarības jautājums. Vismaz ne pirmām kārtām. Bēdīgie trešie periodi liecina arī par trūkumiem fiziskajā sagatavotībā, kas bija jaunā trenera Raivja Miezāna pārziņā. Ņemot vērā palīga nelielo pieredzi, galvenajam trenerim vajadzēja turēt roku uz pulsa. Pats nepatīkamākais, ka Krievijā Rīgu sāk uzskatīt par komandu, pret kuru obligāti jāpaņem trīs punkti.
Boss Juris Savickis pauž uzticību Sējējam. Bet arī piebilst, ka visu treneru krēsli reiz mēdz saļodzīties… Cik ilgs būs pacietības mērs? Trenera jautājums gan arī jāskatās kontekstā ar to, vai kluba budžetā ir līdzekļi cita speciālista algošanai. Rocība Rīgai nekad nav bijusi liela.
