Sejas maskas, informējoši plakāti un bērnu zīmējumi – 21. gadsimta sērgas laika spilgtākās liecības 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzskatīt Covid-19 par uzveiktu vēl nevar, taču Latvijas muzeji savlaicīgi sākuši vākt materiālus, kuru uzdevums nākotnē būs vēstīt par koronavīrusa laikiem Latvijā. Muzejnieki uzsver: ir notikumi, par kuriem liecības iespējams savākt tikai laikā, kad tie notiek.
Sejas maskas, sejsegi, informējošie plakāti – tās varētu būt galvenās priekšmetiskās liecības, kas vēlāk muzeju ekspozīcijās pastāstīs par sērgas laiku 21. gadsimta pirmajā ceturksnī. “Muzejiem tagad jāreaģē ļoti strauji, jo faktiski tie ir priekšmeti, kurus iespējams savākt vien tūlīt un tagad,” teic Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte.
Maskas un plakāti
Lielākā daļa informatīva rakstura plakātu, bukletu, brīdinošo uzlīmju aicina ievērot distanci, vēdināt telpas, mazgāt rokas un “nebūt tur, kur nav jābūt”. Muzeja rokās jau nonākuši plakāti, ko Rīgas dome pilsētā izlikusi sabiedriskā transporta pieturās un uz afišu stendiem, institūciju iekštelpās izvietojamie brīdinošie plakāti no Latvijas Televīzijas, Ceļu satiksmes drošības dienesta un citām iestādēm.
“Ieilgušās ārkārtējās situācijas dēļ teātra sezona ir beigusies,” dramatiski vēsta Nacionālā teātra piegādātā afiša, kamēr Nacionālā opera un balets sola: “Tiksimies drīz!”
Savā piedāvājumā tāpat dalījusies sabiedriskā labuma organizācija “Biedrība “Paliec mājās””, kuru dibināja martā, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem Covid-19 krīzes apstākļos, līdz ar to biedrības gadījumā ir runa ne tikai par slimību, bet arī par pilsoniskās sabiedrības un brīvprātīgo kustību aktivizēšanos tās laikā.
Tikmēr veikalu tīkls “Maxima”, izrādot iniciatīvu, muzejam piegādājis kasieru izmantotos sejsegus un pircējus brīdinošās uzlīmes, kādas izvietotas uz veikalu grīdas. “Viņi paši stāstīja, ka sākumā, kad vajadzēja reaģēt operatīvi, izmantojuši sejas aizsegus, kādus parasti lieto, pļaujot zāli ar trimmeri,” skaidro Meinarte. Savukārt no “Air Baltic” nāk individuālais komplekts, ko izsniedz pasažieriem, – sejas maska, instrukcija, dezinficējošas salvetes.
LNVM ļoti interesētu priekšmeti, kas ilustrē, kā vietējie uzņēmēji reaģējuši uz krīzi (vākt vietējo uzņēmumu produkcijas paraugus principā ir viena no LNVM krājuma veidošanas prioritātēm). Piemēram, no kāda Valmieras uzņēmēja saņemts mediķiem domātais sejas aizsargs.
Atsevišķa nākotnes eksponātu sadaļa varētu būt vietējā ražojuma sejas maskas, jo ne viens vien uzņēmums steidza pārkvalificēties to izgatavošanā.
Krāšņi ir “Latvijas tekstila” darinājumi – maskas ar Vecrīgas panorāmu, latviešu etnogrāfiskajiem rakstiem, elementiem no pasaules glezniecības klasiķu darbiem. Sejas maskas ļaudis šuva arī paši, audumu izvēlē ļaujoties fantāzijas lidojumam – arī tādi darinājumi ir potenciāls eksponāts.
Gaida daiļrunīgus foto par mācīšanos mājās
Cilvēki tiek lūgti pievienot savas fotoliecības LNVM izveidotajā vietnē “latvijasgadsimts.lv”, parādot, kā viņus skar Covid-19 krīze, kā tā maina ikdienas dzīvi. Fotoliecību ievietošana starp citu pamazām jau notiek. Minētajā vietnē var redzēt ainas gan no attālinātas strādāšanas, gan mācībām mājās, gan kā specifiskos apstākļos norit eksāmeni skolās un bibliotēku grāmatu apmaiņa.
Muzeja pārstāve atzīst, ka tādu derētu vairāk – šobrīd pietrūkst daiļrunīgu fotoainu tieši par mācīšanos mājās, laika pavadīšanu, attālināta darba procesu, paglābšanos no Covid-19, piemēram, lauku mājās, kādā dabas nostūrī. Protams, daudz dara arī muzeju fotogrāfi, jo skaidrs, ka tādas, kādas tās bija sērgas sākumā, Rīga un citas pilsētas vairs nebūs – tukšās ielas, slēgtie veikali un kafejnīcas ar brīdinājumiem logos, baltām papīra loksnēm nolīmēti pasākumu afišu stendi.
Meinarte norāda, ka Eiropā daudzi muzeji sākuši vākt bērnu zīmējumus.
Tie ilustrē, kādām acīm uz šo laiku raugās mazie pilsoņi. Arī LNVM ir ieinteresēts: “Tas varētu būt kaut kas tāds, ko skolotājs attālināti licis izgatavot. Pieaugušie taču visu skata ar racionālu prātu, bet bērni to, ka nedrīkst vairs iet pie draugiem un liegts arī daudz kas cits, bieži uztver un attēlo citādāk.”
Vajag mediķu spectērpus
LNVM gadījumā ir runa tieši par sabiedrības ikdienas dzīvi, bet profesionālā mediķu darbības liecības vākšana būtu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja uzdevums.
“Mēs šobrīd esam saņēmuši ļoti daudzus dažādu izmēru un variantu Latvijā ražotu dezinfekcijas līdzekļu paraugus no vairākām firmām. Arī mums ir Latvijā ražotas maskas, sejas aizsegi, plakāti, bet mēs vēlētos, lai to būtu vairāk,” teic Medicīnas vēstures muzeja krājuma nodaļas vadītāja Ilze Lementujeva.
Viņa piebilst, ka kāds labvēlis atsūtījis dažus plakātus un informatīvos materiālus par vīrusu arī no Šveices. Bet muzejam sevišķi noderētu mediķu aizsargtērpu paraugi. Apzinoties, ka vēl nesen aizsargtērpu trūka pašiem mediķiem, tie slimnīcām vēl nav prasīti.
“Ja tērpi jau lietoti, tad muzejam tas nozīmētu pieņemt grūti dezinficējamus, bioloģiski kaitīgus atkritumus un tad tas jau ir jautājums par drošību.
Tāpēc pagaidām mums šādu apģērbu nav. Ja mums izdotos tikt pie tāda parauga tērpiem, kādus lieto pārbaudēs, bet kas vēl nav izmantoti, mēs būtu ļoti priecīgi. Infektologu aprīkojuma mums muzejā vispār ir krietni mazāk, nekā mēs vēlētos,” viņa skaidroja.
Pēc Lementujevas sacītā, Medicīnas vēstures muzejs ir sevišķi ieinteresēts ar Covid-19 saistītās instrukcijās, norādēs un informatīvajās zīmēs no dažādām iestādēm: “Ja kāds vēlētos dāvināt fotogrāfijas ar transporta rindām pie robežas vai biļetes no repatriācijas reisiem, ar prieku pieņemtu šādu dāvinājumu.
Tāpat izskatītu iespēju pieņemt fotogrāfijas ar pilsētvides izmaiņām epidēmijas laikā – piemēram, maskoti manekeni veikalu skatlogos, cilvēki, kas ievēro distancēšanos sabiedriskā transporta pieturās. Muzejā pagaidām nav arī pašdarināto higiēnas masku. Labprāt uzņemtu vēl plakātus.”
