“Šeit nav rotaļlaukums!” Zviedrijas militārie spēki ierodas Latvijā – kas slēpjas aiz šī soļa? 46
Izvietojot bruņoto spēku vienību Latvijā, Zviedrija apliecina gatavību nepieciešamības gadījumā cīnīties, piektdien Rīgā žurnālistiem atzina Zviedrijas aizsardzības spēku virspavēlnieks Maikls Klāsons.
Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona pievienošanās NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā ir vēsturiska diena Zviedrijai, vēsturiska diena abu valstu divpusējās attiecībās un lieliska diena reģionālajā drošībā un lieliska NATO, teica Klāsons.
Viņš apliecināja, ka Zviedrijas nosūtītais bataljons ir visaugstākās kvalitātes un atbilstošām spējām kolektīvai aizsardzībai.
“Mēs esam šeit, lai atturētu, bet vēlos apliecināt, ka esam šeit gatavi arī cīnīties un esam gatavi cīnīties kaut vai šodien, jo atturēšana ir par gatavību, atturēšana ir par signālu sūtīšanu, ka šeit nav kāds rotaļlaukums, kur vienkārši mēs nodarbojamies tikai ar mācībām un treniņiem,” teica Klāsons.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns žurnālistiem atzina, ka Zviedrija kopš Latvijas neatkarības atgūšanas bijis uzticams partneris, taču šodiena iezīmē jaunu pagriezienu šajā sadarbībā.
Pudāna kā uzņemošās valsts komandiera mērķis ir panākt, lai zviedru karavīri šeit justos labi un atgrieztos dzimtenē vēl labāki.
Piektdien svinīgajā ceremonijā Ādažos komandpakļautības maiņas laikā Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka oficiāli tika iekļauts NATO daudznacionālās brigādes Latvijā sastāvā. Šī brigāde atrodas NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” pakļautībā.
Dienesta pienākumus Latvijā pildīs aptuveni 500 Zviedrijas karavīru.
Zviedru spēku izvietošana Latvijā ir daļa no visas alianses centieniem aizsargāt NATO austrumu flangu.
Kanāda ir Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās brigādes vadošā valsts. Patlaban sabiedroto brigāde apvieno karavīrus no Albānijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Ziemeļmaķedonijas un tagad arī no Zviedrijas.
