– Tomēr atgriežoties pie tā sauktajām krievu skolām, gribu jautāt, kā panākt to, lai visās šajās skolās ievērotu vismaz tās prasības, kas jau šodien ir likumā? Tiesībsarga pētījums parādīja, ka ir gadījumi, kad skolotājs pats nezina, vai saskaņā ar programmu viņam stunda jāvada latviski, krieviski vai bilingvāli. Turklāt skolotāju latviešu valodas zināšanas mēdz būt nepietiekamas. Izglītības kvalitātes valsts dienesta inspektori spiesti pat klausīties aiz durvīm, lai uzzinātu, kā patiesībā notiek stundā vai lekcijā. Jo, kad inspektors būs klāt, tad skaidrs, ka viss notiek atbilstoši likumam. Kad redzu ļoti daudz jaunu cilvēku 9. maijā pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa, man arī rodas jautājums, ko viņiem māca vēstures stundās. 6
– Nav vienkārši atbildēt, kā risināt jūsu pieminētās problēmas. Tas saistās arī ar jau iepriekš runāto par direktoru izvēli un direktoru darba kvalitāti. Ja skolas iekšējā kultūra netiek veidota, domājot par lojalitāti Latvijai, tad tikai ar tehniskiem kontroles mehānismiem ļoti grūti mainīt skolas vidi.
– Diemžēl ir iemesls bažām gan par dažu direktoru, gan skolotāju lojalitāti Latvijai.
– Man nav atbildes, kā mainīt pieaugušu cilvēku lojalitāti.
– Vai ar savu ārštata padomnieci sabiedrības integrācijas jautājumos Liesmu Osi jau esat apspriedusi kādus darbības virzienus?
– Par ilgāka perioda plāniem vēl neesam diskutējušas, taču esam vienojušās, ka latviešu valodas loma mazākumtautību skolās jāpalielina pakāpeniski.
V. Krustiņš: – Jūs esat jau 19. ministre, kas runā par šo pakāpenību vai to sola. Nedomāju, ka mūsu lasītāji nejautās – cik ilgi vēl.
