Netieši audzināšanas darbu var veikt katra mācību priekšmeta skolotājs. Domāju, tas laiks, kad matemātikas skolotājs varēja mācīt tikai formulas, sen pagājis, varbūt pat tāds laiks nekad nav bijis. Skolotājs kā personība rāda bērnam piemēru gan attieksmē pret dzīvi, gan pret valsti. Rāda, kā izvirzīt mērķus, ko darīt, kad tie sasniegti, kā rīkoties, kad rodas problēmas. Patiešām ticu, ka skolotājs kā personība ir izšķirošs un tikai caur skolotājiem kā personībām varam iemācīt bērniem nepieciešamās prasmes: kritisko domāšanu, spēju analītiski vērtēt informāciju, arī attieksmi pret valsti. 6
Daļa valstiskās audzināšanas elementu jau iestrādāti sociālo zinātņu mācību programmās. Izstrādāta arī atsevišķa valstiskās audzināšanas programma, ko plānojam apstiprināt Ministru kabinetā. Tur būs runa gan par to, kādām valstiskās audzināšanas stundām jābūt skolā, gan par to, kādai jābūt skolas videi, kā lietojami valsts simboli. Pieminēts arī tas, kā attieksmi pret valsti vajadzētu paust skolotājiem. Skaidrs gan, ka valstiskums un pilsoniskās audzināšanas jēdziens ir daudz plašāks un neietver tikai skolu. Šāda audzināšana sākas ģimenē un vidē, kurā bērns uzturas. Svarīgi, kādu attieksmi pret valsti redzam medijos un katru dienu uz ielas. Skola ir ļoti svarīga audzināšanā, taču svarīgi ir arī citi faktori.
I. Kuzmina: – Ir aizdomas, ka jo sevišķi grūti izaudzināt Latvijas patriotus mēdz būt tā sauktajās krievu skolās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iepriekšējā valdība grasījās rīkoties, lai 2018. gadā varētu pāriet uz mācībām galvenokārt latviešu valodā arī mazākumtautību skolās. Ko darīs šī valdība?
– Šīs valdības deklarācijā nav nekas teikts par 2018. gadu. Mans uzskats ir, ka šādas pārmaiņas jāsagatavo ļoti rūpīgi, tās jāsaskaņo ar cilvēkiem.
– Tieši kuriem cilvēkiem?
– Ar Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām. Jāgādā, lai arī mazākumtautību bērniem būtu iespējams iegūt labu izglītību. Kopumā jāsaka, ka es atbalstītu priekšlikumu par to, ka jāpalielina latviešu valodas loma mazākumtautību skolās, taču tam jānotiek ļoti pakāpeniski. Šaubos, vai izmaiņas var ieviest jau 2018. gadā.
Lai uzlabotu bērnu latviešu valodas zināšanas, ministrijā izstrādājam programmu latviešu valodas mācīšanai pirmsskolas izglītības iestādēs. Tā paredzēs ne tikai mazo bērnu, bet, iespējams, arī viņu vecāku iesaisti.
