– Vai nedomājat, ka ministrijai būtu jāpanāk lielāka ietekme uz to, kas notiek skolās? Ministrijai, nevis pašvaldībai, vajadzētu apstiprināt skolu direktorus! Vai arī viņus vajadzētu iecelt pat ar Ministru kabineta rīkojumu. Tad būtu lielāka kontrole jo sevišķi pār audzināšanas darbu skolās. Lai direktori apzinātos atbildības lielumu, pirmskara Latvijā skolu vadītāju amati bija augstākajā atalgojumu kategorijā! 6
Kā tad īsti tiek veidots Latvijas pilsonis? Daudz dzird pārmetumu, ka izglītības sistēma nenodrošinot pietiekami daudz un pietiekami labus profesionālos kadrus. Tas arī ir svarīgi, taču vidējai izglītībai būtu jāaudzina Latvijas pilsoni, tātad vajag pilsonisko audzināšanu. Skolotāji patlaban spiesti koncentrēties uz savām problēmām, nevis audzināšanu. Vēl ir teorētiķi, kas sludina, ka skola ir mācību, nevis audzināšanas iestāde!
– Jūs skārāt ļoti daudzus jautājumus! Pasaulē ir daudz pētījumu par to, ka galvenais kvalitatīvas izglītības garants ir labs skolotājs. Tā ir arī mana pārliecība – pirmā atslēgas persona skolā ir skolotājs. Mums jārūpējas par to, lai būtu labi, mērķtiecīgi, patriotiski noskaņoti skolotāji. Džons Hati, šobrīd profesors Melburnas universitātē, analizējot ļoti daudzu starptautisku pētījumu datus, mēģināja saprast, kā atpazīt labu skolotāju, un secināja, ka priekšnoteikumi labam skolotājam ir šādi: pirmkārt, viņam patīk tas, ko viņš dara, otrkārt, viņš tic, ka katrs bērns klasē var būt sekmīgs un ka katram bērnam pats var ko dot. Lai nav tā, ka skolotājs paskatās uz pirmklasnieku un nodomā: viņa tēvs ir dzērājs, vectēvs arī, nekas prātīgs no viņa nebūs, nav vērts pūlēties. Tāda attieksme nav pieļaujama. Tāpat kā ārstam jāārstē katrs, tā arī skolotājam jāskolo ikviens. Jādomā, kā vislabāk palīdzēt katram bērnam, lai viņš dzīvē būtu veiksmīgs.
Mani uztrauc arī tas, ka Latvijā vairāk nekā 40 procenti skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Kas viņus aizvietos? Diemžēl sekmīgākie skolu beidzēji neizvēlas skolotāja profesiju. Tas ir ļoti nepareizi. Jāveido tāda sistēma, lai talantīgākie jaunieši gribētu nākt uz skolu. Viens no faktoriem, lai cilvēki gribētu nākt strādāt skolā, protams, ir konkurētspējīgs atalgojums, bet svarīga arī vide, kāda ir skolā. Un te mēs nonākam pie direktoriem, no kuriem, protams, ļoti atkarīgs, kāds mikroklimats ir skolā, kā skolā sadala darbus, kā tiek izvirzīti mērķi, kas kopumā notiek skolā. Šobrīd neesmu domājusi, ka būtu jāmaina mehānisms, kā direktorus pieņem darbā, taču skaidrs, ka ir nepieciešama valstiska programma, lai uzlabotu arī skolu direktoru darba kvalitāti. Vajadzīga nopietna atlase gan skolotājiem, gan arī skolu direktoriem. Piemēram, Somijā ir ļoti liels konkurss uz skolotāju vietām. Arī, lai dotos strādāt par skolotāju programmas “Iespējamā misija” ietvaros, jāiziet atlase, kurā no svara ir gan akadēmiskās zināšanas, gan motivācija strādāt skolā, gan tā sauktais līdera potenciāls.
