Segt vai nesegt vīnogas uz ziemu: iesaka vīnogu audzētājs 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Nezinu, kā tik siltās ziemās pareizi apsegt vīnogas un vai vispār to vajag darīt. Īsti nesaprotu, kad un kā vajadzētu apgriezt?” – jautā Jānis Bīriņos.
Ziemu nevar prognozēt, tādēļ drošības pēc salam tomēr vajag gatavoties. Vīnogu audzētājs Edgars Zihmanis no Kroņauces iesaka sagādāt egļu zarus. Vīnkoka dzinumus pieliec pie zemes. Vienu egļu zaru klāj uz zemes, vīnkoka dzinumu gulda uz tā. Virspusē uzliek divus trīs egļu zarus. Šādu pakojumu var sagatavot jau tagad, un nekāda nelaime nebūs, ja sals neiestāsies. Egļu zari nesautē, turklāt pasargās no grauzēju bojājumiem. Ja pēkšņi tuvojas pamatīgs aukstums ar kailsalu, papildus virs skujām var uzklāt agroplēvi vairākās kārtās, uzlikt putuplasta loksni vai kasti.
Savukārt, ja pamatīgu pakojumu gatavo jau tagad, vīnkoku var izsautēt, un tas pat var aiziet bojā.
Vīnkopis novērojis, ka pārāk agri ieziemot vīnogas nav vēlams arī peļu dēļ. Tās meklē migas tagad, bet vēlāk pa dārzu īpaši nepārvietojas. Ja grauzēji ieviešas pakojumā, tie mēdz noēst visu mizu un pumpurus, atstājot pliku dzinuma serdi.
Aprūpē siltumnīcā
Lieku siltumu nevajag arī vīnogām, kuras aug siltumnīcā. Ja laiks pieturas krietni silts un vēl uzspīd saule, siltumnīca var iesilt pat līdz 15 grādiem. Taču tā ir temperatūra, kurā atmostas un sāk dzīvot vīnoga. Lai ziemošanas temperatūra būtu vienmērīgāka, siltākajos periodos ieteicams paturēt vaļā siltumnīcas durvis.
Tagad, kad lapas nobirušas un augs apgriezts, augsni krietni salaista. Visu ziemu tai jābūt mitrai, tad arī neizsalst tik dziļi. Ja augsne ir sausa, vīnkoks var iet bojā. Tas sevišķi svarīgi auga pirmajos gados, jo pieaugušas vīnogas saknes kļūs tik lielas un plašas, ka mitrumu sev spēs sagādāt.
Siltumnīcā nevajag papildu piesegšanu. Ja vēlas, tad pirms sala derēs aplikt ar agrotīklu. Siltumnīcā vīnkoku noteikti nevajag guldīt pie zemes.
Griež pamatīgi
Tagad pirms ieziemošanas ir ļoti labs laiks apgriešanai. Praksē pierādījies, ka apgrieztie augi ziemo labāk nekā neapgrieztie, kam vainagu plānots sakopt tikai pavasarī. Arī ziemā augā vēl turpinās dzīvības procesi, un jo mazāks augums saknēm jāapgādā, jo vairāk vasarā iekrātā spēka vīnogai saglabājas.
Vīnogai raža veidosies no pumpuriem, kuri modīsies uz šajā gadā izaugušā, nokoksnētā dzinuma. Tātad – ražojošie dzinumi izaugs vienā gadā.
Tiem, kas neprot apgriezt vīnogas un bīstas to izdarīt nepareizi, vīnogu audzētājs iesaka vismaz apšņikāt pusi no vīnogulāja auguma, nogriezt vārgākos dzinumus. Ja pilnīgi līdz zemei nenogriež vīnogu, gan jau kāds pumpurs paliks, un ogas būs. Nākamgad varēs redzēt, cik pareizi vai aplami griezums izdarīts, un jau rīkoties pareizāk. Īsto variantu var iemācīties tikai darot.
Ievēro ieteikumus
Praksē parasti iesaka divus apgriešanas un audzēšanas variantus.
Viens no tiem – vīnogu audzē uz diviem garākiem dzinumiem (šāgada), kurā katram atstāj 10–12 pumpurus. Pavasarī pie balsta tos atsien katru uz savu pusi. Ražojošie dzinumi dosies uz augšu no šā noguldītā stumbra. Šis variants būtu piemērotāks lielogu galda vīnogām.
Otrā variantā apgriež garākos jaunos dzinumus, atstājot katram pa 2–3 pumpuriem, tad veidojas uz augšu tādi kā dzinumu grābeklīši, radziņi.
Abus variantus var arī apvienot.
Jārēķinās, ka vīnkokam vajadzētu nogriezt ap 90% auguma.
Padoms!
Segšanā un apgriešanā vīnkokus var pielīdzināt rozēm. Pārziemos arī nepiesegtas, raža–ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Ja stiprāk apsalst, atjaunojas no saknes.
