“Segodņa” “pikantā” ziņa par bēgļiem 18
“Uz Latviju sūta veselus ciematus ar arābiem,” šāds liels virsraksts rotā trešdienas (21. jūnija) Latvijā iznākošā krievvalodīgā laikraksta “Vesti segodņa” vāku, kuram pievienots arī liels attēls ar bēgļu ģimeni. “Mūsu valsts vārds nodārdēja visos Vācijas plašsaziņas līdzekļos. Iemesls šādai publicitātei ir ietekmīgas Vācijas politiķes, zaļo frakcijas vadītājas Eiropas Parlamentā Skā Kelleres iniciatīva,” raksta “Segodņa” autors Ābiks Elkins. Tālāk viņš atsaucas uz interviju, kuru S. Kellere sniegusi laikrakstam “Neue Osnabrücker Zeitung”, kurā paudusi varbūtību, ka Austrumeiropā, piemēram, Latvijā varētu izvietot sīriešu ciemu. Tālāk jau pats Elkins nonāk pie secinājuma: “Piekritīsiet, tas ir ļoti pikanti: Kelleres kundze lūdz Eiropas Komisijai piespiest Poliju, Čehiju un Ungāriju uzņemt bēgļus, bet par grēkāzi vēlas pataisīt Latviju, piedāvājot mūsu valstī radīt tieši ciematu Sīrijas bēgļiem.” Rakstā tiek citēti “eksperti” – Latvijas Nākotnes institūta direktors, eiroskeptiķis Normunds Grostiņš, kurš, atsaucoties uz socioloģiskās aptaujas datiem, stāsta, ka bēgļu uzņemšana pastiprinot terorisma, noziedzības un infekciju slimību risku. Kā nākamais “eksperts” tiek izmantots Rīgas domes bēgļu jautājumu koordinācijas centra vadītājs Sandris Bergmanis (“Saskaņa”), kurš pauž uzskatu, ka radīt Latvijā īpašas zonas, sava veida geto, ir pati bīstamākā ideja, kuru migrantu uzņemšanas kontekstā var izdomāt.
Izcelsme un izplatība
Vācijas Zaļo partijas eiroparlamentāriete ir pazīstama kā bēgļu tiesību aktīviste un savulaik studējusi islāma studijas Sabaci universitātē Stambulā. “Neue Osnabrücker Zeitung” uzdevis viņai jautājumu: “Jūs rosināt lielākas bēgļu grupas sūtīt kopā uz kādu valsti, piemēram, veselu sīriešu ciemu uz Latviju. Vai jūs domājat, ka austrumeiropieši tajā piedalītos?”
“Doma par sīriešu ciemu ir viena no iespējām, kuru var izmantot. Piemēram, ja bēgļi nevēlas dzīvot izkliedēti valstī, kur nav bēgļu,” laikrakstam sacījusi S. Kellere. Viņasprāt, cilvēki labāk dodas uz tām vietām, kur dzīvo viņu tautieši, un tas padara bēgļu uzņemšanu un integrāciju daudz vienkāršāku. “LA” izdevās sazināties ar S. Kelleri, kura norādīja, ka vācu mediji esot nekorekti atspoguļojuši viņas teikto – Latvijai ar to vispār neesot nekādas saistības. Viņa arī uzsvēra, sīriešu ciemu sūtīšana uz Latviju un arī Austrumeiropas valstīm ir pārpratums, kuru radījuši Vācijas mediji. Visos Vācijas medijos Latvijas vārds “nenodārdēja”, izteicienus no intervijas paķēruši vien daži tradicionālie Vācijas mediji, kā, piemēram, “Die Welt”, “Deutschlandfunk”, žurnāla “Focus” interneta vietne, Vācijas “HuffingtonPost”, bet tālāk “plašais atspoguļojums medijos” vērojams dažādās alternatīvo ziņu un ar populistisko partiju “Alternatīva Vācijai” saistītās vietnēs. Savukārt “Segodņa” rakstu tālāk padevuši vairāki krievvalodīgie portāli.
Atmaskojums
“Segodņa” rakstā vērojamas vairākas “viltus ziņas” pazīmes un pārspīlējumi. Pirmkārt, it kā deputātes teiktais tiek atspoguļots kā vispārēja patiesība, kas parāda kopējo Eiropas Parlamenta un ES viedokli. No virsraksta rodas iespaids, ka viss jau ir izlemts. Patiesībā tas ir tikai vienas politiķes viedoklis, kas turklāt presē nokļuvis sagrozītā veidā. Tomēr šāda viena cilvēka teiktā iztēlošana par oficiālo pozīciju ir tipiska stratēģija, lai tracinātu sabiedrību. Tā rīkojusies arī Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti”, kas 9. jūnijā publicēja materiālu, kurā kāds vācu eiroparlamentārietis Udo Foigts izteicis šaubas par Vācijas iestāšanās ES likumību. Nekur gan netika pieminēts, ka U. Foigts ievēlēts no Nacionāldemokrātiskās partijas (NDP), kas ir neonacistu partija.
Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle sarunā ar “LA” norāda, ka Kellere pašlaik ir EP deputāte, bet nekad nav bijusi izpildvaras amatos. “Piemēram, ja viņa būtu iekšlietu ministre, tad jau būtu jāuzņemas atbildība un jāpieņem konkrēti lēmumi – arī par bēgļiem,” uzsver R. Zīle, kurš arī atzīmē, ka šādi ideju paudēji izsakās, kādu politisku motīvu vadīti. Šajā gadījumā tas varētu būt saistīts ar gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām. Par bēgļu jautājumiem Eiropas Parlamentā viskrasāk iestājas kreisie spēki, pie kuriem pieder arī S. Kelleres pārstāvētā politiskā grupa, kurai gan nav lielas ietekmes. Jāpiebilst, ka S. Kellere ir vienā EP politiskajā grupā ar Latvijas eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku. “Mūsu grupā ir vairāk nekā 20 cilvēku, pazīstam labi viens otru, tostarp arī Tatjanu,” “LA” atzina Kellere.
Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute, jautāts par Vācijas valdības (tajā gan neietilpst Vācijas Zaļo partija) pozīciju bēgļu krīzē, “LA” atbildēja, ka ir daudzas idejas un priekšlikumi, kā labāk risināt bēgļu krīzi, tomēr viņa uzdevums kā vēstniekam nav komentēt EP deputātu idejas. “Lēmumus par šiem jautājumiem pēc kopīgām diskusijām pieņem EK un ES dalībvalstis. Vācijas valdība savu pozīciju bēgļu krīzes jautājumos nav mainījusi. EK nesenie lēmumi un dažām dalībvalstīm veltītā kritika par atteikšanos jebkādā veidā piedalīties bēgļu skaita sadalīšanā netieši liecina, ka problēmas joprojām pastāv. EK šajā kontekstā nav kritizējusi Latviju, turklāt Vācijas valdība atzinīgi vērtē Latvijas pozīciju, solidāri piedaloties bēgļu pārvietošanā,” skaidroja R. Šute.
Vācijas Zaļo partijai reizēm raksturīgas “amizantas” idejas, piemēram, 2016. gada Pasaules futbola čempionāta laikā Zaļo partijas jauniešu nodaļa aicināja nelietot Vācijas simboliku, jo tas liecinot par patriotismu un patriotisms nozīmējot nacionālismu.
Sadarbībā ar
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
