Vai pupas un zirņi izglābs Latvijas fermas? SEG emisiju samazināšanas varianti 0
Patlaban visā Eiropā lauksaimniecības nozarē pastāv bažas – ja saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) obligāto samazināšanu neizdodies tauriņziežu jeb pupu dzimtas augu ofensīva, tad, lai samazinātu emisijas, nāksies samazināt ražošanu gan lopkopībā, gan graudkopībā.
Lai samazinātu SEG, Zemkopības ministrijas paspārnē tapuši vairāki ierosinājumi, ko darba grupa sāks izvērtēt šonedēļ.
ES kopējais mērķis 2020.–2030. gada periodā ir samazināt SEG emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu, savukārt 2050. gadam iezīmēts 80–95% samazinājums pret 1990. gada līmeni. Šo mērķu izpildei ES ir izdots tiesiskais regulējums, un katrai dalībvalstij noteiktas individuālas saistības, dalībvalstu līmenī saistības nosakot pret 2005. gada SEG emisiju līmeni.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki vairāku gadu garumā ir strādājuši pie Latvijas situācijai atbilstošu lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu izvēles, neaizmirstot par izvēlēto pasākumu izmaksu efektivitātes aspektu. Ir domāts, lai pasākumi būtu gan SEG emisijas samazinoši, gan arī pēc iespējas izdevīgi ekonomiskā ziņā, stāsta ZM Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā.
Vairāki pasākumi
Pašlaik ietveršanai Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā lauksaimniecības nozarei atlasīti deviņi lauksaimniecības un četri Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb tā sauktā ZIZIMM sektora SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas pasākumi, bet vēl visu 2019. gadu – sadarbībā ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem – turpināsies darbs pie pasākumu detalizētas izvērtēšanas, meklējot maksimāli pieņemamus tehniskos risinājumus. Pirmā tematiskā darba grupas diskusija par vides un klimata pasākumiem, kurus nākotnē varētu iekļaut Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā, notiks šā gada 26. aprīlī.
ZM Lauksaimniecības departamenta eksperte Ieva Līcīte atklāj, ka Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gada projektā šobrīd ietverti iespējamie SEG emisiju samazinošie pasākumi. Šo pasākumu atlases viens no galvenajiem kritērijiem bija izmaksu efektivitāte, vērtējot gan pasākumu SEG emisiju samazināšanas potenciālu, gan arī salīdzinoši vērtējot izmaksas, ar kādām panākams vienas SEG emisiju vienības samazinājums. Indikatīvie pasākumi tika vērtēti arī pēc to ietekmes uz ražošanas efektivitāti, vērtējot ražības kāpināšanas un resursu izlietojuma optimizācijas potenciālu.
Tā rezultātā lauksaimniecības sektorā patlaban atlasīti deviņi iespējamie pasākumi – precīzā minerālmēslojuma lietošana, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē, šķidro kūtsmēslu separēšana, barības devu plānošana, barības kvalitātes uzlabošana, meliorācijas sistēmu uzturēšana, mēslošanas plānošana, biogāzes ražošanas veicināšana, slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā).
Savukārt attiecībā uz lauksaimniecības zemi ZIZIMM sektorā atlasīti tādi pasākumi kā jaunu augļu dārzu izveidošana, pasēja graudaugu sējumos, tauriņziežu jeb pupu dzimtas iekļaušana kultūraugu rotācijā, zaļā papuve. Visu pasākumu ieviešanas potenciāls tiks plānots, ņemot vērā pieejamo finansējumu, Latvijas lauku saimniecību struktūru un katrai saimniecību grupai atlasot atbilstošāko pasākumu kopu un kopēji valstī panākamo SEG emisiju samazinājumu.
Vēl jādiskutē
Izvērtējot šos pasākumus, lauksaimnieki uzskata, ka vēl grūti izvērtēt, kuri būs visefektīvākie. Biedrības “Zemnieku saeima” eksperte Iveta Grudovska norāda, ka tikai dažiem no izceltajiem pasākumiem ir tieša ietekme uz SEG vai amonjaka emisijām. Piemēram, mēslošanas plānošana, precīzā minerālmēslu lietošana un meliorācijas sistēmu uzturēšana ir komplekss pasākums, kuru ieviešot vajadzētu samazināties izlietoto minerālmēslu apjomam. Līdzīgi ir ar tauriņziežu audzēšanu. Emisiju aprēķinos galvenais datu avots ir patērētie slāpekļa minerālmēsli, nevis mēslošanas plāna esamība vai neesamība, tāpēc, ja samazinās minerālmēslu lietošana, samazinās emisijas.
“Tauriņziežu īpatsvara palielināšana augu maiņā būtu pozitīva no visiem aspektiem – gan no agroekoloģiskā, gan emisiju, jo tauriņziežu audzēšanai nav nepieciešami slāpekļa minerālmēsli. Taču bažas rada nestabilie tirgi, kas savukārt ietekmē cenas. Lai gan Latvijas lauksaimnieki visai aktīvi mācās audzēt zirņus un pupas, jāatzīst, ka bez augu aizsardzības līdzekļiem un arī atbalsta izaudzēt kvalitatīvu izejvielu nav iespējams. Turklāt pagaidām vietējais patēriņš ir mazs, tātad izeja – eksports. Nekvalitatīvu preci nevar eksportēt! Jācer, ka Eiropas ambiciozais proteīna plāns ļaus veiksmīgāk atrisināt vietējā proteīna vajadzību un atkarība no importētās ģenētiski modificētās sojas mazināsies. Ja tas nenotiek, piespiedu kārtā audzētie proteīnaugi zemniekiem radīs zaudējumus, kurus var nekompensēt nākamā gada pozitīvā pēcietekme,” vērtē Grudovska.
Tas nozīmē, ka pupu, zirņu, sojas un citu tauriņziežu audzēšanas veicināšanai būs vajadzīgs papildu atbalsts – kā kompensācija nestabilajām ražām un neprognozējamām cenām.
Savukārt iezīmētie emisiju mazināšanas pasākumi lopkopības saimniecībās, piemēram, biogāzes ražošana, mēslu separēšana un tieša organiskā mēslojuma iestrāde, ir ļoti dārgi un resursu ietilpīgi. Bez papildu atbalsta šādus pasākumus varētu ieviest tikai dažas ekonomiski spēcīgas saimniecības. Mazām ģimenes saimniecībām, piemēram, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē, var izrādīties neiespējama ierobežoto resursu dēļ. Arī barības kvalitātes uzlabošana un plānošana nedos tiešu ietekmi uz emisiju samazināšanu, bet gan pastarpinātu efektu. Proti, saimniecībās vajadzētu labāk saprast proteīna apriti un iespēju robežās to samazināt.
Bažas pastāv, ja gadījumā tauriņziežu ofensīva Eiropā neizdosies, tad, lai samazinātu emisijas, nāksies samazināt ražošanu.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norāda, ka, likvidējot OIK, ik gadu tiks uzkrāti 700 000 tonnu kūtsmēslu plus 550 000 tonnu citu šķidro un cieto organisko atkritumu – pelavas, siera suliņas, drabiņas, dažāda veida un konsistences pārtikas rūpniecības atkritumi, spirta šķiedenis, – kas ir ievērojams SEG emisiju avots un radīs katastrofālu vides piesārņojumu.
“Laika periodam pēc 2020. gada tie būs milzīgi soda maksājumi EK ar obligātu pienākumu Latvijai papildus uzņemtajām SEG emisiju samazināšanas saistībām 6% papildus vēl 8% (pēc LLU, ZM un VARAM provizoriskiem aprēķiniem). Lai izpildītu SEG emisiju samazināšanas saistības un nepieļautu to pieaugumu biogāzes ražošanai koģenerācijā, kas izmanto atkritumus, to skaitā kūtsmēslus, augu valsts atkritumus, pārtikas pārstrādes atkritumus, utilizējamos kautķermeņus, kā rezultātā tiek samazinātas SEG emisijas, rast finansējumu no VARAM fondiem, kas būtu līdz 65 miljoniem eiro gadā,” skaidro LOSP ģenerāldirektors.
