Kā pietrūka talantīgajam šefpavāram Dināram Zvidriņam, lai iekļūtu pasaules prestižākā pavārmākslas konkursa “Bocuse d’Or” finālā? 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
“Kā tad garšo uzvarētāja ēdiens, ja tik izcilu maltīti pasniedz 16. vietas dalībnieks?” tovakar viesnīcas “Avalon” restorānā jautāja vai ikkatrs šefpavāra Dināra Zvidriņa lūgtais viesis. Pēc dalības pasaulē prestižākā pavārmākslas “Bocuse d’Or” konkursa pusfinālā viņš ar savu komandu bija sarīkojis pateicības vakariņas atbalstītājiem ar tādu pašu ēdienkarti kā sacensību žūrijai. Kā pietrūka iekļūšanai finālā?
Šis bija jau otrais Rīgas restorāna “Laivu centrs” šefpavāra Dināra Zvidriņa starts “Bocuse d’Or” konkursā. Pirms diviem gadiem veicās nedaudz labāk – 14. vieta, turklāt tā bija reize, kad Latvija pirmo reizi tika uzaicināta uz pavārmākslas pasaulē tik nozīmīgo notikumu. Šoreiz tēmējis uz desmitnieku, lai iekļūtu finālā. Izvērtējot iegūtos punktus par uzkodām un pamatēdienu, neesot par ko kaunēties, taču visu rezultātu krietni pavilcis uz leju tehniskās daļas rezultāts, kas nav tik daudz atkarīgs no dalībnieka meistarības, kā ēdienu gatavošanas vietas aprīkojuma kvalitātes.
Arī “Mājas Viesis” tika aicināts uz augstākās līgas vakariņām, tāpēc šoreiz mūsu virtuvē ceļam galdā pāris smalkās pavārmākslas “riktes”. Kā uzskata šefpavārs, prasmīgai saimniecei tās būs pa spēkam.
Vēsture, uzvarētāji, skandāli
Konkurss, kura finālsacensības ik pārgadus notiek Francijā, Lionā, nosaukts tā idejas autora un dibinātāja – izcilā franču šefpavāra Pola Bokjūza (1926–2018) – vārdā. Tieši viņš ierosināja 1987. gada Lionas kulinārijas profesionāļu izstādes un gadatirgus laikā rīkot sacensības, kurās pavāri ēdienus gatavo publikas acu priekšā, un to rādīt televīzijas tiešraidē. Jaunievedumu nosauca pat par revolucionāru, jo iepriekš nevienā no konkursiem tā nebija pieņemts darīt.
No 1997. gada pamainījās sarīkojuma atmosfēra, kad meksikāņu šefpavāra līdzjutēji parādīja, cik skaļi un temperamentīgi var atbalstīt savējo tautieti. Tagad publika tribīnēs daudz neatšķiras no vērienīgu sporta sacensību faniem.
Pasākumā, kurā sacenšas par augstiem tituliem un balvām, nav trūcis arī skandālu. Allaž kādu neapmierina vērtējums. 2005. gadā Spānijas komanda žūriju nosauca par vecmodīgu, bet prese – pat par šovinistisku, kas nicinot spāņu virtuves radošumu. 2007. gadā pret uzvarētāju tika izvirzītas apsūdzības par krāpšanos. Konkursa rīkotāji pastiprināja virtuves uzraudzību.
Lai nokļūtu Lionā, jāiekļūst pirmajā desmitniekā pusfinālā, kas tiek rīkoti atsevišķi Eiropas, Amerikas, Āzijas, Āfrikas pavāriem. Finālsacenībās 24 dalībnieku sniegumu vērtē slaveni šefpavāri. Nākamais konkursa fināls notiks 2023. gada janvārī.
Līdz šim galveno godalgu visvairāk saņēmuši Francijas (8) un Norvēģijas (5) pārstāvji, divas reizes to izcīnījusi Dānija, pa vienai – Luksemburga, Zviedrija un ASV. Pirmajā trijniekā līdzās nosauktajām valstīm visbiežāk iekļuvuši Beļģijas, Somijas un Islandes pārstāvji, pa kādai godalgai ticis arī Vācijai, Šveicei, Japānai un Singapūrai.
Viņi ir supervaroņi
Bija vajadzīgi 11 gadi, lai “Bocuse d’Or” konkursa rīkotāji beidzot dotu zaļo gaismu arī Latvijas dalībai konkursā, kas diez vai būtu iespējams bez Pavāru kluba un tagad arī “Bocuse d’Or” Latvijas prezidentes Svetlanas Riškovas uzņēmības un neatlaidības. Pati atzīst, ka apveltīta ar milzu enerģiju un vēlēšanos attīstīt Latvijas profesionālo pavārmākslu, tāpēc gatava pat uz lielākiem riskiem. Šogad dalība konkursā robežojusies jau ar avantūru – nepieciešamo 50 tūkstošu eiro vietā nācies iztikt ar krietni mazāku summu – 12 tūkstošiem, jo kovida radītās sekas ēdināšanas nozarē atstājušas iespaidu uz atbalstītāju makiem. S. Riškovas amati garantē vietu konkursa pusfināla žūrijā, starp citu, viņa ir pasaulē vienīgā sieviete, kas kļuvusi par savas valsts “Bocuse d’Or” akadēmijas prezidenti.
Konkursa dalībniekus šefpavāre sauc par supervaroņiem, jo tiesības startēt pusfinālā izcīnītas konkursos savā zemē un aiz muguras vairāku mēnešu smags sagatavošanās darbs. Latvijas pārstāvim Dināram Zvidriņam gastronomijas treniņus vajadzējis apvienot ar šefpavāra darbu restorānā “Laivu centrs” un arī tēva pienākumiem, jo ģimenē aug piecgadīgs dēls. Pamatīgo slodzi palīdzējis izturēt fiziskais rūdījums un sacensības gars, kas savulaik iegūts basketbolā. “Man patīk sacensties! Kopš stājos darbā par pavāru pie Raimonda Zommera “Kaļķu vārtos” un sāku piedalīties konkursos, nevienu neesmu izlaidis.” Tagad gan viņš uz kādu laiku ņemšot pārtraukumu, lai dotu iespēju sacensties citiem, bet pēc pāris gadiem atgriezīšoties uz starta līnijas sasniegt Lionas finālu 2025. gadā.
Mums tur jābūt
Uz Budapeštu, kur šogad 23. un 24. martā norisinājās konkursa Eiropas pusfināls, S. Riškova devusies ar cerību, ka izdosies iegūt augstāku vietu nekā iepriekš, varbūt pat iekļūt pirmajā desmitniekā. Mērķis ambiciozs, jo šīs sacensības neoficiāli tiek sauktas par mazo “Bokjūza” finālu – ja to izturi, tad spēsi sevi labi parādīt arī Lionā. Ieraugot Latviju dalībnieku tabulas 16., t.i. pirmspēdējā vietā, dūša sašļukusi, taču tikai uz brīdi, jo, atgriežoties mājās, atkal jūtoties apņēmības pilna ceļu Lionas “stikla kalnā” turpināt.
“Jā, pašlaik tur vēl netiekam, bet mūsu profesionalitāte, meistarība ir labā līmenī. Pietrūkst organizētības, nedaudz traucē bērnišķīgums attieksmē – ai, nu nedarīšu to šodien, labāk – rīt, vajadzīga vēl lielāka neatlaidība un apņēmība, ja kaut kas nesanāk, tad jādara tas tik ilgi, kamēr izdodas!” ar komandas darba vērtējumu dalās S. Riškova. Ak, jā, vēl jāsagādā pietiekami daudz naudas, lai noalgotu labus trenerus, iegādātos kvalitatīvu aprīkojumu un uzbūvētu sacensībām atbilstošu virtuves galdu, kur darbs varētu noritēt uz perfekti sakārtotas virsmas, kas šoreiz atņēmis krietni daudz punktu tieši tehniskā vērtējuma sadaļā. Pavāru kluba preizdentei gribētos, lai Latvijā savu šefpavāru dalībai “Bocuse d’Or” konkursā sekotu līdzi ar tikpat lielu aizrautību un degsmi kā lielajā sportā un varētu lepoties ar sasniegumiem. “Tas noteikti stiprinās mūsu patriotismu, identitāti, kā arī dos savu pienesumu valsts ekonomikā – tūrismā un viesmīlības nozarē kopumā.”
