Sedlenieks: Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi seniorus vakcinēties nemotivē 81
Lai sasniegtu augstu Covid-19 vakcinācijas līmeni valstī, ir jāpārskata esošie ierobežojumi un jānoskaidro iemesli, kādēļ seniori nevēlas vakcinēties, aģentūrai LETA pauda sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Viņš ir pārliecināts, ka kopējais vakcinācijas līmenis nav tik ļoti būtisks kā apdraudētās mērķgrupas – senioru – vakcinācijas aptvere.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati uz 9.decembri liecina, ka kopējā vakcinācijas aptvere pret Covid-19 valstī vidēji sastāda 67%. Vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši 81% iedzīvotāju vecuma grupās no 50 līdz 59 gadiem un no 60 līdz 69 gadiem. Līdzīga vakcinācijas aptvere ir arī vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, kur vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši 76%. Vismazāk vienu vakcīnas devu ir saņēmuši vecuma grupās no 80 līdz 89 gadiem -65% un virs 90 gadiem – 43%.
Sedlenieks norādīja, ka esošie ierobežojumi, kas vērsti uz pasākumu apmeklēšanu, iepirkšanos, darba apmeklēšanu, pamatā ir aktuāli jauniešiem, vidējai ekonomiski aktīvai grupai, kā arī vidēja vecuma cilvēku grupai. Attiecīgi vecāka gadagājuma cilvēkus tie tik būtiski neietekmē, un tāpēc viņiem nav stimula vakcinēties.
“Pašlaik pastāv uzskats, ka cilvēki nevakcinējas, jo viņi nav pārliecināti, netic zinātnei. Viņi nevakcinējas kaut kādu savu vērtību dēļ, tādēļ, lai viņi ietu un darītu to, ko mēs no viņiem sagaidām, mums ir jāmaina tās vērtības,” pauda eksperts.
No otras puses skatoties, iespējams, cilvēki atliek vakcināciju fizisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ, pieļāva Sedlenieks. Piemēram, sabiedrībā klejo uzskats, ka paaugstināta asinsspiediena, plaušu slimību vai citu iemeslu dēļ neesot ieteicams vakcinēties, lai gan tiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt, saslimstot ar Covid-19. Viņš uzsvēra, ka jau augustā vai pat ātrāk ārstiem vajadzēja noskaidrot, kas ir tie apstākļi, kuru dēļ cilvēki nevakcinējas, un izvērtēt, kā tādos gadījumos rīkoties.
Vienlaikus Sedlenieks izteica atzinīgu novērtējumu vakcinācijas busiņiem, kas dodas izbraukumā uz dažādām Latvijas apkaimēm, kā rezultātā vairākās pilsētās ir panākta augsta vakcinācijas aptvere. Tāpat atsevišķos Rīgas mikrorajonos ir redzēts, kā cilvēki izlīmē pie katras kāpņutelpas līmlapiņas ar aicinājumu vakcinēties konkrētajā dienā un laikā. Tomēr, ja valstij ir tik būtisks kopējais vakcinācijas apjoms, tad jāveic viss iespējamais, lai “vakcīna pienāktu klāt” arī senioriem, respektīvi, pieklauvējot pie katrām durvīm un uzaicinot uz procedūru, aģentūrai LETA norādīja antropologs.