“Second hand” biznesa miljoni Latvijā. Lietoto apģērbu popularitāte aug 2
Lielākajiem lietoto apģērbu jeb “second hand” preču tirgotājiem pēdējos gados iet kā pa viļņiem – daļai ieņēmumi būtiski palielinājušies, daļai – sarūk. Konkurence tirgū ir ļoti sīva, daži uzņēmumi jau bankrotējuši.
Eksportējošie uzņēmumi plāno palielināt eksportu, kā arī nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū. Daļa uzņēmēju atzīst – biznesā traucē lielais “ēnu ekonomikas” īpatsvars valstī, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus, kā arī apgrūtina darbaspēka piesaisti.
Apgroza miljonus
“LB” veiktā izpēte rāda – lielākie nozares uzņēmumi pēdējos gados apgrozījuši miljonus.
SIA “Humana Latvia” apgrozījums bija 7,756 miljoni eiro, savukārt peļņu tas palielinājis par 36,5% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un tā sasniegusi 982 tūkstošus eiro.
Pēdējo desmit gadu laikā SIA “Humana Latvia” peļņa trīs reizes pārsniegusi vienu miljonu eiro, liecina “Lursoft” dati. “Humana Latvia” pagājušajā gadā turpināja darbu pie veikalu tīkla darbības optimizācijas.
Šā gada sākumā Latvijā darbojās 25 “Humana” veikali, kas ir par diviem veikaliem mazāk nekā 2018. gada sākumā, un divi “Humana Vintage” veikali.
Tādējādi arī uzņēmumā vidēji nodarbināto skaits sarucis līdz 220 darbiniekiem. Šogad uzņēmums plāno turpināt īstenot pasākumus, lai palielinātu apgrozījumu un optimizētu izmaksas.
“SIA “Humana Latvia” attīstības izredzes ir pozitīvas,” sacīts gada pārskatā.
SIA “Humana Latvia” izveidota 2005. gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Lietuvā reģistrētā kompānija “Humana Second Hand Fundraising Projects”, kuras patiesie labuma guvēji ir piecas privātpersonas no Dānijas, Zviedrijas un Šveices.
“Humana Latvia” administratīvā direktore, prokūriste Iveta Voltnere uzsver, ka uzņēmumam palielinājies apgrozījums, pateicoties ieņēmumu pieaugumam no mazumtirdzniecības biznesa Latvijā.
“Mēs vērojam apmeklētāju skaita pieaugumu. Pircēji vienmēr veikalos “Humana” var atrast daudz labas kvalitātes drēbju, un klientiem patīk mūsu mārketinga sistēma, kad cenas pazeminās līdz 0,50 eiro.
No otras puses, lietoto apģērbu veikali mūsdienās kļūst arvien populārāki pasaulē.
Lietoto apģērbu popularitāte pieaug, ne tikai pateicoties vintage stila popularitātei un iespējai iegādāties labas kvalitātes apģērbu, maksājot zemu cenu, bet cilvēkiem patīk arī atkārtoti izmantot apģērbu, lai samazinātu patēriņu un ierobežotu ietekmi uz apkārtējo vidi,” skaidro Voltnere.
Par 56% pērn apgrozījums audzis SIA “ILP market”, kura ieņēmumi sasniedza 9,5 miljonus eiro pretstatā 6,1 miljonam eiro 2017. gadā. Turklāt uzņēmuma peļņa gandrīz trīskāršojusies, sasniedzot 2,3 miljonus eiro.
Šis uzņēmums dibināts 2013. gada pašā nogalē un sasniedzis ļoti strauju izaugsmi. Kā liecina uzņēmuma vadības ziņojums, “ILP market” nodarbojas ar “second-hand” preču mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību “Kilomax” veikalos Latvijā, kur tiek piedāvāts plašs dažādu preču klāsts.
Uzņēmumam ir 11 struktūrvienības, tajā skaitā 10 mazumtirdzniecības veikali. Kompānijas vadība atzīst, ka 2018. gads bijis ļoti veiksmīgs.
“2018. gada prioritāte bija nostiprināt uzņēmuma pozīcijas ārvalstu tirgos, tāpēc liela uzmanība pievērsta efektīvai vadībai un personāla kvalifikācijas celšanai, lai konkurētu ārvalstīs,” teikts vadības ziņojumā.
Pērn kompānijai radās nelielas finanšu grūtības, jo “second hand” produkcija ir specifiska ar lielu konkurenci tirgū.
Proti, “Kilomax” veikalu tīklā ir noteiktas cenas, kas seko divu nedēļu ciklam, kura laikā tiek noteikta gan augstākā, gan zemākā pārdošanas cena. Cenu izvēle iekļauj gan struktūrvienību nomu maksas, pārdoto preču iepirkšanas izmaksas un to darbinieku izmaksas, kas sagatavo preci nonākšanai tirgū, kā arī algu izmaksas, komunālo pakalpojumu, pārdevēju darbu izmaksas un plānoto peļņu.
Produkcijas gala cena ar grūtībām nosedz visus ražošanas un piegādes izdevumus, norāda kompānijas vadība. Šogad uzņēmums iecerējis paplašināt veikalu tīklu un nostiprināt savas pozīcijas Latvijas lietotu apģērbu mazumtirdzniecības tirgū, bet nākamgad – palielināt eksporta apjomus.
“ILP market” īpašnieki un patiesie labuma guvēji ir Mihails Petrovs un Īrijas pilsone Galaghera Ruta Jolanda. Mihails Petrovs pilda valdes priekšsēdētāja pienākumus un diemžēl raksta tapšanas laikā mums neizdevās gūt viņa komentāru par uzņēmuma straujo izaugsmi. Uzņēmumā darbinieku skaits kopš tā dibināšanas ik gadu pieaudzis un pērn sasniedza 132.
Par 9% pērn samazinājies apgrozījums SIA “R.D.A.”, kas ir viens no pieredzes bagātākajiem lietoto apģērbu tirgotājiem Latvijā, un tas bija 7,88 miljoni eiro, savukārt peļņa – 5184 eiro pretstatā 291 tūkstotim eiro 2017. gadā.
“R.D.A.” peļņa samazinājusies vairāku apstākļu dēļ – palielināts strādājošo atalgojums, piegādātāji paaugstinājuši cenas, kā arī veidojās izmaksas jauno kases aparātu ieviešanas dēļ.
2019. gadā “R.D.A.” būtiski optimizē izmaksas, kas jau pirmajā pusgadā palielina peļņas rādītājus salīdzinājumā ar 2018. gada pirmo pusgadu, kā arī turpinās izvērtēt tirgus situāciju un savu veikalu tīklu rentabilitāti, palielinās importēto lietoto preču apjomu, apgūstot jaunus importa tirgus, palielinot piedāvāto preču klāstu, tādējādi nostabilizējot savas pozīcijas lietoto preču tirgū, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.
Nākamajos gados uzņēmums plāno palielināt eksporta apjomus un attīstīt jaunus eksporta produktus. “R.D.A.” plāno investēt ražošanas telpu būvniecībā, paplašināšanā un rekonstrukcijā. Kā negatīvos faktorus uzņēmums nosauc sezonalitāti un lielo “ēnu ekonomikas” īpatsvaru valstī, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus, kā arī apgrūtina darbaspēka piesaisti.
Ne visi izdzīvo
Ne visi uzņēmumi spējuši izdzīvot. Daugavpilī reģistrētais lietoto apģērbu tirgotājs SIA “Timberlit” likvidēts šā gada 1. februārī, liecina “firmas.lv” dati. Uzņēmums vēl pirms dažiem gadiem strādāja ar vairāk nekā pusmiljona eiro apgrozījumu, taču peļņa tam nav bijusi kopš šā gadsimta sākuma. Tiesa, pēdējos divus gadus saimniecisko darbību tas vairs neveic.
Spriežot pēc “firmas.lv” datiem, arī SIA “DGS Apģērbi” pēdējos gados saimniecisko darbību nav veicis un pēdējais gada pārskats iesniegts 2017. gadā. Uz šā gada 7. septembri uzņēmumam izveidojies 856 eiro nodokļu parāds.
Rīgā reģistrētais SIA “DGS Mode” pagājušo gadu pabeidzis ar 48,6 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir uz pusi mazāks nekā gadu iepriekš, turklāt samazinājusies arī uzņēmuma peļņa. Salīdzinājumam – laikā no 2012. līdz 2014. gadam “DGS Mode” apgrozījums bija virs 300 tūkstošiem eiro katru gadu.
“Krīze. Cilvēkiem naudas nav, un tirgū ir liela konkurence,” darbības rezultātus skaidro “DGS Mode” direktore Oksana Dementjeva. Lai arī uzņēmums maina sadarbības partnerus, rīko dažādas akcijas un regulāri atjauno preču sortimentu, izdzīvot ir grūti. Dzīvosim, redzēsim – par turpmāko uzsver Oksana Dementjeva.
Imports aug
Lietoto apģērbu imports aug gadu no gada. Lielākās importētājvalstis – Apvienotā Karaliste, Vācija, Norvēģija, Lietuva un Igaunija.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda – 2014. gadā Latvijā ievestas 9082 tonnas valkāta apģērba un lietotu tekstilizstrādājumu par 15,9 miljoniem eiro, bet 2018. gadā – jau 15 917 tonnas par 23,2 miljoniem eiro.
Skaidrībai – šajā laikā pieaudzis arī lietoto apģērbu eksports. Piemēram, pagājušajā gadā visvairāk lietoto apģērbu eksportēts uz Baltkrieviju.
2014. gadā eksportētas 5952 t lietoto apģērbu par 10,9 miljoniem eiro, bet 2018. gadā – 6430 t 12,6 miljonu eiro vērtībā. Lielākoties importa lietotie apģērbi tālāk tiek eksportēti uz nabadzīgajām Āfrikas valstīm, bet daļa paliek Latvijā. Uzņēmumi, kas iesaistīti šajā biznesā, var nopelnīt ļoti labi – vidēji peļņa uz vienu kilogramu apģērba ir 0,50 eiro, kas ir salīdzinoši labs rādītājs.
Par importa kāpumu norūpējies Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds.
“Ik gadu Latvijā tiek ievesti aptuveni 15 tūkstoši tonnu lietoto apģērbu. Pieci līdz septiņi tūkstoši tonnu tiek izvesti, bet pārējais paliek tepat, kas pēc dažiem gadiem nonāk atkritumos.
Šie atkritumi netiek pārstrādāti. Mums norāda, ka gatavo apģērbu ražotāji rada atkritumus, bet lielāko daļu rada tieši lietoto apģērbu nozares dalībnieki,” norāda Strazds.
Viņaprāt, lietoto apģērbu biznesam būtu jāpiemēro Dabas resursu nodoklis, kas būtu tikai taisnīgi. Pirms 25 gadiem bija cita situācija, daudzi iedzīvotāji nevarēja iegādāties jaunus apģērbus un tika ievestas lietotās preces, bet pašlaik situācija jau ir cita, piebilda G. Strazds.
