“SEB Life”: Uzņēmumi, kas veic iemaksas par darbiniekiem, ir pensiju uzkrājumu nākotne 0
Uzņēmumi, kas veic iemaksas par saviem darbiniekiem, ir pensiju uzkrājumu nākotne, intervijā aģentūrai LETA sacīja “SEB Life and Pension Baltic” valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.
Viņš norādīja, ka Skandināvijā vidēji cilvēki uzkrāj līdz 16% no savas algas – turklāt apmēram 13% uzkrājums ir caur darba devēju un 2-3% ir privātie līdzekļi.
Latvijā uzkrājumus veido apmēram 6-7%, no kuriem vien apmēram 0,5% ir darba devēja veiktās iemaksas.
“Latvijā uzņēmumu iemaksas darbinieku pensijām attīstās visstraujāk starp Baltijas valstīm. Šī piedāvājuma atpazīstamība Latvijā ir augsta – gan pensiju, gan dzīvības apdrošināšanas risinājumiem.
Igaunijā šis tirgus praktiski neeksistē. Latvija un Lietuva ir piemērs tam, ja valsts atbalsta ilgtermiņa uzkrājumu programmas, tad tās attīstās.
Igaunijā savukārt vienu brīdi bija pat dubultā nodokļu aplikšana šim risinājumam, līdz ar to tirgus līdz galam neizveidojās.Lietuvā tirgus ir attīstīts mazākā apmērā nekā Latvijā, bet pēdējā laikā arī tur ir vērojama straujāka izaugsme.
Latvija gan ir ar diezgan lielu izrāvienu visiem priekšā,” teica Čulkstēns.
Viņš arī norādīja, ja pirms pieciem gadiem pensiju iemaksas tika piedāvātas kā bonuss pie darba algas, tad šobrīd tendence ir, ka tās vairāk tiek saistītas ar rūpēm par darbinieku ilgtermiņā, veicot papildu pensiju iemaksas.
Runājot par to, kāds ir vidējais raksturojums darba devējam, kurš krāj saviem darbiniekiem, Čulkstēns norādīja, ka pamatā tā ir vidēji liela vai liela, visbiežāk arī starptautiska kompānija, kurai šis pakalpojums nav jauns, un kompānija mēģina izlīdzināt savu sociālo labumu piedāvājumu darbiniekiem visās valstīs, kurās grupa strādā.
“Ar šādiem klientiem ir visvieglāk strādāt,” viņš piebilda.
Tāpat Čulkstēns norādīja, ka nozaru dalījumā tās ir IT, telekomunikācijas, finanšu sektors, kā arī lieli ražošanas uzņēmumi.
“Šīm kompānijām ir skaidri izstrādāts skatījums uz ilgtspēju un darbinieku sociālo atbalstu papildus algai,” viņš teica.
Čulkstēns piebilda, ka ir arī daļa kompāniju, kas uzkrājumus darbiniekiem vēl neveido, bet tos apdrošina. Tie ir uzņēmumi, kur ir lielāki darba riski, piemēram, celtniecība, transports, slimnīcas.
Savukārt no privātpersonām, pēc Čulkstēna sacītā, vairāk krāj cilvēki ar vidējiem un vidēji zemiem ienākumiem. Visvairāk krāj cilvēki ar neto ienākumiem no 600 līdz 1500 eiro.
“Ir ļoti labi, ka par krāšanu aizdomājas tie cilvēki, kuriem tas patiešām ir visvairāk vajadzīgs. Taču joprojām krājēju īpatsvars ir ļoti neliels – uzkrāj vien ap 30% cilvēku. Salīdzinoši vajadzētu krāt apmēram 80% cilvēku,” viņš sacīja.
