“SEB banka” Satversmes tiesā apstrīd pērn ieviesto hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodevu 5
Satversmes tiesa (ST) pēc “SEB bankas” pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.
“SEB banka” lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.
Kā skaidro ST, no pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka bankai saskaņā ar apstrīdētajām normām ir pienākums maksāt hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un aprēķināt ar to saistīto kredītu procentu kompensāciju, kas izmaksājama hipotekārā kredīta ņēmējam.
Bankas skatījumā, nodevas maksāšanas pienākums, kā arī citi ar to saistītie pienākumi, kuru rezultātā nepieciešams veltīt papildu darba spēka un informācijas tehnoloģiju resursus, tostarp tieši tas, ka pieteikuma iesniedzēja ir atbildīga par kompensācijas aprēķina pareizību, aizskar tai Satversmes 105.panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1.pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
ST aicina Saeimu līdz 28.augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 28.novembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.
“SEB bankas” pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka bankas ieskatā šie apstrīdētie grozījumi raksturojami kā ļoti sasteigts risinājums bez skaidra mērķa, kas tapa bez nopietna, datos balstīta izvērtējuma un nozares iesaistes. Tie rada bīstamu ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbības vides uzticamību, investīciju klimatu un valsts ilgtermiņa izaugsmi, padarot ievainojamu jebkuru nozari.
“SEB banka” uzsver, ka šī tiesvedība nekādā veidā neietekmēs atbalsta saņēmējus – atbalsts nebūs jāatmaksā un arī nākamās izmaksas noritēs kā plānots.
Bankas vienīgais mērķis ir iestāties par principu un tiesībām uz paredzamu uzņēmējdarbības vidi. Iesniedzot pieteikumu ST, banka vēlas panākt šo likuma grozījumu atzīšanu par neatbilstošiem Satversmei.
Bankas ieskatā ieviestais regulējums neatbilst tiesiskās paļāvības un labas likumdošanas principiem, tāpat tas ir pretrunā ar kopējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetāro politiku un brīvas tirgus ekonomikas pamatprincipiem.
“SEB bankas” vadītāja Ieva Tetere norāda, ka šajā jautājumā bankas redzējums par to, kas ir taisnīgi un atbilstoši demokrātiskā, tiesiskā valstī, ir atšķirīgs. “Tāpēc vēlamies izmantot tiesības argumentēt pret normām, kas, mūsuprāt, nodara ilgtermiņa kaitējumu gan uzņēmējdarbības videi, gan valsts attīstībai un uzticamībai kopumā,” uzsver Tetere.
Viņa piebilst, ka “SEB banka” vēlas iestāties par principu, ka demokrātijā valsts neīsteno nesamērīgu iejaukšanos privātajā uzņēmējdarbībā. Tetere uzsver, ka ar katru šādu precedentu uzņēmēji un investori kļūst arvien atturīgāki darboties neprognozējamā valstī, kur notiek mēģinājumi iejaukties brīvā tirgus ekonomikā.
“Šie grozījumi grauj uzticēšanos valstij un padara ievainojamu faktiski jebkuru nozari – neviens nevar justies droši, ka nākotnē netiks sodīts par pārāk labiem rezultātiem un vēlmi Latvijā veidot augošu biznesu,” pauž Tetere.
Tāpat Tetere norāda, ka ar šo soli “SEB banka” vēlas rosināt domāt arī par likumdošanas procesa kvalitāti. Tetere uzsver, ka procesam būtu jābūt caurspīdīgam un datos, nevis emocijās balstītam, tāpat jābūt pienācīgai ieinteresēto pušu iesaistei. “Ir jārada pārliecība, ka mūsu valstī politikas veidotāji pieņem lēmumus atbildīgi, balstoties analīzē un spēj demonstrēt katra lēmuma sasaisti ar mūsu kopīgajiem ilgtermiņa mērķiem, nevis īstermiņa labumu,” skaidro Tetere.
Tā kā eirozonas inflācija 2022.gadā sasniedza rekordaugstu līmeni, ECB atbilstoši savam primārajam mērķim saglabāt cenu stabilitāti rīkojās, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos pie 2% mērķa vidējā termiņā. Tetere uzsver, ka Saeimas pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar kopējo Eiropas Savienības (ES) monetāro politiku, jo lēmums veicina patēriņu un paildzina inflācijas samazināšanos. Likuma grozījumi pieņemti, neņemot vērā negatīvo ECB atzinumu, kurā citstarp secināts, ka atbilstības kritēriji ir pārāk plaši un tie attiecas uz lielāko daļu aizņēmēju. Tāpat ECB norādījusi, ka nav ņemts vērā pilna biznesa cikla konteksts. ECB savā atzinumā arī secinājusi, ka likumdevējs nav konsultējies ar ECB savlaicīgi pirms likuma grozījumu pieņemšanas.
“Diemžēl redzam, ka jaunas iniciatīvas attiecībā uz uzņēmējdarbības vides regulēšanu, budžeta ienākumu papildināšanu un jaunu pienākumu noteikšanu uzņēmējiem turpinās. Labas likumdošanas process ir tiesiskas valsts priekšnoteikums un šī principa ievērošanā joprojām ir vieta izaugsmei. Tāpēc Satversmes tiesas redzējums un secinājumi noteikti dos ieguldījumu Latvijas kā tiesiskas valsts attīstībā,” uzskata Tetere.
Jau ziņots, ka Saeima pērn 6.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.
Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu “nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu”.
Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).
Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.
Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.
Kredītiestādes, kurām būs pienākums maksāt nodevu, to maksās par patērētājiem (fiziskām personām – kredītu ņēmējiem) izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku jeb par hipotekārajiem kredītiem.
Nodevu administrē Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram kredītiestādes sniegs likumā prasīto informāciju. Kredītiestādēm VID būs jānorāda arī hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, uz kuru VID veiks kredītu procentu kompensācijas izmaksu.
Nodevu maksā Latvijā reģistrētas kredītiestādes un kapitālsabiedrības, kā arī citu valstu kredītiestāžu un kapitālsabiedrību filiāles, kuras saņēmušas attiecīgā veida licenci patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
Kredītiestādēm nodeva jāmaksā par katru kalendāra gada ceturksni 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023.gada 31.oktobri. Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu neaprēķinās un nemaksās par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā hipotekārā kredīta atmaksas periodā.
VID no hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumiem veiks nodevas maksātāja aprēķināto kredītu procentu kompensācijas izmaksu uz nodevas maksātāja norādīto konkrētā hipotekārā kredīta ņēmēja bankas kontu.
Kompensācijas izmaksu VID būs jāveic vienu reizi ceturksnī un ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 30.datumam.
Likumā noteikts, patērētāja un nodevas maksātāja strīdi saistībā ar kredītu procentu kompensācijas aprēķinu būs risināmi Civilprocesa likuma kārtībā.
Kredītu procentu kompensācija nebūs pakļauta ieturējumu veikšanai, citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai.
Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodevu un kredītu procentu kompensāciju piemēros tikai par 2024.gadu.
