Viedoklis 0
Samanta (28 gadi): “Izkaisīto sklerozi man diagnosticēja pirms trim gadiem, lai gan dakteri uzskata, ka tā ir vismaz divreiz ilgāk. Man ir progresējoši remitējoša slimības forma. Jau pirms laba laika sāku just kustību traucējumus, kas ir raksturīgi šai diagnozei. Pēdējā laikā vairāk par 200 metriem nevarēju iet, tā teikt, pārvietojos no viena soliņa līdz nākamajam, turklāt staigāšanai nācās izmantot spieķi.
Kādā televīzijas raidījumā redzēju sižetu par Scenar, kurā tika intervēts kāds vīrietis ar tādu pašu diagnozi. Viņš stāstīja par terapijas pozitīvajiem rezultātiem, tāpēc nolēmu pamēģināt un ne brīdi neesmu nožēlojusi. Tagad esmu atguvusi spēku kājās, spieķi nelietoju un man pat šķiet, ka es varētu pamēģināt skriet. Bet negribu apgalvot, ka tas ir tikai Scenar nopelns, jo paralēli terapijai izkaisītās sklerozes ārstēšanā lietoju jaunākās paaudzes medikamentus – ne vairs injekcijas, kā tas bija iepriekš, bet gan tabletes. Latvijā tikai dažiem desmitiem pacientu šīs zāles apmaksā valsts. Taču man pašai ir pārliecība, ka terapija un zāles iet roku rokā un tikai abas šīs lietas man ļauj būt veselākai. Bet ikdienā neaizmirstu arī scenarterapeites uzsvērto – ja es pati nenoticēšu tam, ka man kļūs arvien labāk, terapijai nebūs rezultāta. Starp citu, veicot diagnostiku, terapeite teica, ka maksimums pēc diviem gadiem jutīšos vesela. Tas man dod stimulu nākt uz terapijas seansiem, turklāt esmu iegādājusies Scenar aparātu lietošanai mājās”
36,6 °C konsultante UNDA AVOTA, scenarterapeite
