Māris Antonevičs: SC dīvaini salīdzina Abreni un Krimu 9
Bijušais Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns nesen intervijā avīzei “Diena” bija tēlaini izteicies, ka “Saskaņas centrs”, formulējot savu attieksmi pret Krimā notiekošo, “staigā pa ļoti plānu ledu”. Labs raksturojums!
“SC” ārpolitiski sevi līdz šim centies pasniegt kā tiltu starp Latviju un Krieviju (vai Rietumiem un Austrumiem, ja gribējās to iztēlot ambiciozāk un globālāk). Sak, mēs būsim tie, kas palīdzēs abām valstīm sadraudzēties – zinām krievu valodu, pazīstam mentalitāti, personiski sakari arī ir, varam ik pa laikam “forumus” sarīkot. Uzsvars, protams, ticis likts uz ekonomiskajām attiecībām, ar piebildi, ka tam nepieciešams zināms “politiskais fons”, kuru attiecīgi varētu nodrošināt “Saskaņas” politnostādņu ieviešana dzīvē. Tā, gadiem ejot, “SC” bija tīri ērti iekārtojusies uz šī tilta, līdz kādu dienu atklājās, ka tas ir nodedzis. Dzirksteles no degošās Ukrainas vējš bija atpūtis, un viss nosvila. Tā vietā, lai pārietu uz upes vienu (Latvijas) vai otru (Krievijas) krastu, “SC” izvēlējās palikt uz plānā ledus. Vispirms ilga klusuma pauze. Vēlāk it kā pareizos toņos ieturēts partijas valdes paziņojums pret vardarbību Ukrainā, taču izvairoties vērtēt Krievijas rīcību. Balsojums pret Saeimas paziņojumu, kurā nosodīta Krievijas militārā agresija un izteikts atbalsts Ukrainas teritoriālajai vienotībai. Un tad vēl uzstājīgā turēšanās pie sadarbības ar Putina “Vienoto Krieviju”.
Pastaigājoties pa ledu, var ne tikai ielūzt, bet arī paslīdēt. Bet slīdēšana izraisa dīvainas kustības, kas veido interesantas pozas. Šīs pozas ir vērts nobildēt, jo, iespējams, nākotnē, kad situācija atkal mainīsies (ledus kļūs biezāks vai tiks uzcelts jauns tilts), tās varēs atgādināt. Ievērības vērta ir “Saskaņas” priekšsēdētāja un Rīgas domes vadītāja Nila Ušakova intervija interneta portāla “TVNET” krievu versijai, kurā viņš salīdzina Krimu un (!) Abreni: “Ņemsim par piemēru divas situācijas. Pēc kara tiek pieņemti nepamatoti lēmumi. Vienā gadījumā daļa Latvijas PSR teritorijas tiek atdota Krievijas Federācijai (Abrene – Pitalova). (..) Otrā gadījumā daļa Krievijas teritorijas – Krima – tiek atdota Ukrainai. Tas ir – tiek mainītas robežas starp Krieviju un Latviju un Krieviju un Ukrainu. Ja mēs atcerēsimies, 2007. gadā mūsu nacionālisti pieprasīja atjaunot iepriekšējās Latvijas–Krievijas robežas un atgriezt Abreni Latvijai. Tad kāpēc šobrīd Latvijas nacionālisti pieprasa, lai Krievijas–Ukrainas robeža netiktu mainīta? Situācija taču ir analoģiska.”
Tālāk Ušakovs apgalvo, ka “SC” pozīcija vienmēr bijusi konsekventa – par “robežu nemainīgumu”. Taču intervijā šī konsekvence ātri vien pazūd, kad jāprecizē viedoklis par Krimu. Te nu Ušakovs, lai arī nedaudz laužoties, tomēr atzīst, ka Putina rīcībai ir pamatojums – Krimas iedzīvotāju vairākums vēlējies būt pie Krievijas, kur šī teritorija esot atradusies vēsturiski. Neesot vairs jēgas to apšaubīt: “Jā, mēs iestājāmies par Ukrainas teritoriālo neaizskaramību, taču šobrīd Krima faktiski ir kļuvusi par Krieviju. Lai gan pagaidām daudzi to neatzīst, domāju, ka ar laiku atzīs.”
Iespējams, Abrenes un Krimas salīdzinājums bija domāts vien kā sīks “dūriens” Nacionālajai apvienībai, taču faktiski no “Saskaņas” līdera teiktā izriet – ja Krievija patur Krimu, tad ar līdzīgu pamatojumu tai nāktos atdot Latvijai Abreni. Kā šis salīdzinājums patiks Maskavai? Vai plānais ledus tur apakšā nav jau ielūzis?
