Sažņaugtu dūri dusmojos. Saruna ar aktieri, deputāta amata kandidātu Ivaru Pugu 66
Ar Nacionālā teātra aktieri Ivaru Pugu tiekamies viņa grimētavā, kur galdiņa spogulim viņā pusē savulaik sēdēja jaunākais kolēģis Arturs Kaimiņš, kurš tagad jau politikā pazīstams kā Artuss Kaimiņš. Nu arī I. Puga izlēmis pievērsties politikai un 13. Saeimas vēlēšanās startēs partijas “KPV LV” deputātu kandidātu sarakstā. Kāpēc?
Ivar, zināmu sabiedrības daļu noteikti esat pārsteidzis – viena no Latvijas labākā teātra viens no vadošajiem aktieriem gatavs pamest teātri, iet politikā, turklāt iesaistīties tik neviennozīmīgas reputācijas partijā!
I. Puga: Pirmkārt, mana vārda parādīšanās partijas sarakstā nebūt nenozīmē aiziešanu prom no teātra. Ja arī mani ievēlētu Saeimā, likums atļauj pienākumus parlamentā apvienot ar radošu darbu.
Nu jā, Jēkaba ielas namu no Nacionālā teātra var vai ar roku aizsniegt…
Emocionāli šī situācija mani tikai uzlādē. Kā būs fiziski, patlaban grūti spriest. Taču savu pamatprofesiju nedomāju pamest. To sacīju arī sarunā ar Artusu Kaimiņu. Nevēlos saraut to, ko esmu darījis visu mūžu. Vēl pirms neilga laika es sevi politikā neredzēju, jo man nebija nekāda iemesla domāt, ka es tur varētu nokļūt. Es, tāpat kā visi citi, sažņaugtu dūri dusmojos par apkārt notiekošo, bet man nebija nekādu iespēju kaut ko ietekmēt. Un tad Artuss piedāvāja iestāties viņa izveidotajā partijā un kandidēt vēlēšanās. Un, otrkārt, man jau labu laiku nedod mieru jautājums: kas liek vienai sabiedrības daļai tik agresīvi paniski nostāties pret Artusu Kaimiņu? Labi, var nepatikt viņa izpausmes, taču tāds viņš vienmēr ir bijis, nekādu klaunādi Artuss speciāli netaisa, vienmēr runājis, ko domājis. Jā, varbūt bez politkorektuma, īpašas vārdu izmeklēšanas. Un ar ko Kaimiņš tik ļoti atšķiras no pārējiem, kas kandidē šajās vēlēšanās? Ar to, ka uzvedas brīžiem netoleranti? Jā, piekrītu. Bet politikā tas ir pieļaujams, ja nevari pateikt mierīgi, lai tevi saprot, tad jākliedz – eu, vecīt, pamosties! Nevis mierīgi burbuļot, neko gadiem nemainot.
Pieņemu, ka jums varētu būt savs skatījums uz kolēģi, kuru pazināt teātrī, ar kuru ne vienu gadu vien sēdējāt vai pie viena grimētavas galdiņa atšķirībā no tiem, kam viņš saistās ar raidījumu “Suņu būda”, interneta video blogiem, huligāniskām izpausmēm sabiedrībā un Saeimā.
Jā, varu atļauties sacīt, ka Artuss ir godīgs un vienmēr teicis, ko domājis. Varu tik droši to apgalvot, jo patiešām pazīstu viņu personīgi. Artuss pasaka to, ko domā arī viņa nosodītāji. Viņš skaļi pauž to, ko citi virtuvē, kur par dzīves situāciju, nodokļiem, visiem oikiem lamājas vēl nesaudzīgāk un skaļāk. Bet tikpat tieši izteikties publiski, tā, lūk, nav pieņemts. Tad kas liek Artusu tā sist? It kā pietrūkst argumentācijas. Tās ir bailes zaudēt varu? Palasot viņa dibinātās partijas programmu, neredzu neko aplamu.
Daži solījumi gan ir neizprotami, kaut vai, piemēram, “pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā” vai “apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē”. Tātad aktierus skolot kopā ar agronomiem?
Var jau būt, ka ne viss ir pārdomāts, neesmu bijis klāt šīs programmas tapšanā. Taču vēl pērn tiku lasījis paša izglītības ministra Kārļa Šadurska teikto, ka gandrīz divdesmit augstskolas mūsu valstī ir par daudz.
Viens no lielākajiem pārmetumiem partijai “KPV LV” ir tas, ka vēlētāja ausij tīkamiem solījumiem nav nekāda reāla seguma, līdz ar to šie solījumi ir cilvēku prātu muļķošana.
Jā, Artusu sauc par populistu, bet paņemsim citu partiju programmas. Kas notiek “Jaunajā Vienotībā”? Vai tur nav tādu jēdzienu kā “jāveicina”, “jāpilnveido”? Tai pašai ZZS programmā lasāms – “vajag celt tautas labklājību”. Un kā tas tiks darīts?
Un kas ir nepareizs idejā par ministriju samazināšanu? Piemēram, Šveicē ir premjers un sešas ministrijas, un viņi tiek galā ar astoņiem miljoniem cilvēku. Mēs, būdami 1,9 miljoni iedzīvotāju, esam radījuši divreiz vairāk ministriju ar visādām pakārtotības iestādēm, priekšniekiem, vietniekiem un vietnieku vietniekiem. Vai atteikties no tā visa nebūtu pareizi?
Artusa Kaimiņa partija atšķirībā no citām nav pateikusi skaidru “nē” iespējamajai koalīcijai ar “Saskaņu” nākamajā parlamentā.
Esmu nacionāli noskaņots cilvēks, un ļoti labi zinu, ka “Saskaņa” lielākoties saistās ar tādu priekšstatu, ka tā ir partija, kura aizstāv Latvijai nelojālo iedzīvotāju intereses. Taču vai “Saskaņā” visi ir zvēri, Kremļa aģenti no pirmā līdz pēdējam? Vai nav tā, ka arī šis stāstiņš palaists, lai jauktu prātus? Turklāt dzīve mēdz iet uz priekšu un mainīties. Mēs vēl nezinām, kādi cilvēki no “Saskaņas” parlamentā iekļūs. Un ja nu šī partija dažā labā jautājumā maina savu viedokli? Piemēram, piekrīt, ka latviešu valoda ir vienīgā vidusskolās Latvijā? Būs viela pārdomām. Bija tāds teiciens, ka katra mašīna reiz kļūst par opeli, lai norādītu, cik opeļa kvalitāte ir slikta. Bet mūsdienās taisa ļoti labas mašīnas “Opel”.
