Sazināšanās ar indiāņu žestiem, zinātnisku darbu rakstīšana – nedzirdīgi neredzīgie spēj komunicēt! 0
Laura Bridžmane, kura mācēja indiāņu žestu valodu
Ko darīt, ja cilvēkam ir gan nopietni dzirdes, gan nopietni redzes traucējumi? Vai šāds cilvēks var iegūt izglītību un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē? Pasaules pieredze rāda, ka zināmos apstākļos tas ir iespējams.
Laura Bridžmane (Laura Dewey Lynn Bridgman), dzimusi 1829., mirusi 1889. Gadā, bija pirmais neredzīgi nedzirdīgais bērns, kurš spēja iegūt izglītību.
Dzirdi un redzi Laura zaudēja divu gadu vecumā slimības rezultātā (šarlaks). Viņas vecāki bija fermeri. Lai gan vecāki Lauru mīlēja, viņiem bija maz laika ar viņu nodarboties. Lauras bērnību gaišāku padarījis kāds garīgi atpalicis kalps vārdā Asa, kuram bijuši arī runas traucējumi, un kurš tāpēc sazinājies ar zīmēm. Viņš iemācījis Laurai primitīvu zīmju valodu. Viņš zinājis arī indiāņu lietoto. līdzenumu cilšu zīmju valodu un iemācījis šīs zīmes Laurai. Meitene mājās iemācījās arī šūt un veikt elementārus mājsaimniecības darbus. Nav uzrakstīts kā tieši, bet par Lauru uzzināja Džeimss Barets no Dārtmūtas koledžas un pastāstīja par neparasto gadījumu savam kolēģim no medicīnas fakultātes, kurš bija atbraucis meiteni aplūkot un savukārt aizrakstījis Pērkinsa institūta direktoram Hovam. Tas nolēmis mēģināt meiteni apmācīt tālāk.
Pērkinsa Neredzīgo institūtā Laura iemācījās lasīt un rakstīt Braila rakstā. 1842.gada viņa kļuva slavena visā angļvalodīgajā pasaulē, jo par viņu ieinteresējās rakstnieks Čārzls Dikenss, kurš pieminēja viņu savās “Amerikas piezīmēs”. Tieši Laura Bridžmane vēlāk bija iedvesmas avots Helēnas Kelleres vecākiem.
