Sazin cik soļus aizmugurē Lietuvas klubu basketbolam 4
Šovakar uz FIBA Čempionu līgas spēli Ventspilī kā vēl nezaudējuši grupas līderi atbrauks Klaipēdas “Neptunas”. Daudzi basketbola līdzjutēji neizpratnē nogroza galvu, bet tāda ir šodienas realitāte. Latvijas labākās komandas pie mūsu dienvidu kaimiņiem diez vai būtu medaļu pretendentes.
Lietuvas klubu basketbola pārākumam ir daudzi iemesli un ne jau tikai tradīcijas vai teju divreiz lielākas spēlētāju atlases iespējas ir pie vainas. Kā pirmo un galveno gribas minēt lietuviešu pārliecību basketbola lauciņā. Vai tā būtu izlase, vai klubi. Kauņa vai Viļņa, Prieņi vai Pasvale. Nekautrēšanās izvirzīt augstus mērķus, atrast tiem finansiālus resursus un realizēt – tā ir būtiska atšķirība no Latvijas klubiem. Mūspusē šāda vīzija ir tikai divām komandām – BK “Ventspils” un “VEF Rīga”. Salīdzinoši, pārējie nemaz nebūtu pelnījuši vietu pat Lietuvas čempionāta augstākajā līgā.
Skumji noskatīties, ka viduvējā līmenī bez starptautiskām ambīcijām bumbu dzenā Liepājas olimpiskajā sporta centrā. Ka Latvijas čempioni Valmierā nemaz īsti neizskata iespēju piedalīties Eiropas kausa izcīņā. Ka par ko tādu pat baidās ieminēties Jēkabpilī, Jūrmalā vai Ogrē. Kā bez Eiropas klubu turnīriem atkal ir Rīga, atstājot vien šauru skatu austrumu virzienā VTB līgas ietvaros.
Labi spēlētāji un gudri treneri mums pietiek, trūkstošās pozīcijas var aizpildīt ar leģionāriem, taču pietrūkst sportiskas ambīcijas ne tikai klubu, arī pašvaldību līmenī. Nav jau tā, ka tikai mums iet grūti, bet Mēmeles viņā pusē tek ķīseļu upes.
Ar ko atšķiras Lietuva? Ar to, ka pērn Pasvalē (septiņi tūkstoši iedzīvotāji) un vairākas sezonas Prieņos (10 tūkstoši iedzīvotāji) Eiropas kausu basketbols tiek spēlēts. Ar to, ka Utenā ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju ir komanda, kas FIBA Čempionu līgā uzvarējusi četras no piecām spēlēm, sasitusi Francijas, Beļģijas, Serbijas un Horvātijas komandas. Valmierā iedzīvotāju skaits ir apmēram līdzīgs kā Utenā…
Varam apvainoties, kad Prieņu treneris Virgīnijs Šeškus pirms pāris gadiem par Baltijas līgu teica – kāda jēga mums braukt mācīt basketbolu latviešiem!? Un nebrauc arī, priekšroku dodot plašākam skatam Eiropas klubu turnīros. Tā ir vieta, kur norūdās tas Lietuvas basketbola vidusslānis un jaunatne, kas mums augstāk par LBL apcirkņiem vai dažādām basketbola akadēmijām ārzemēs nemaz netiek. Žēl, jo vāroties tikai savā sulā, kādam izšķirošais attīstības solis paliek nesperts.
Lietuvas klubu izaugsmei lielu grūdienu deva LKL čempionāta sakārtošana. Četru apļu turnīrs, skaidra izspēles kārtība (ai, kā tā pietrūkst mums…), nekādi izņēmumi pret grandiem – tā ir stabilitāte, ar kuru jārēķinās lielajiem un kura palīdz augt mazajiem. Katram klubam ir skaidra vertikāle – LKL čempionātā tiek izspēlētas vietas Eiropas klubu turnīros, kuras bez kautrēšanās arī tiek izmantotas. Pēc pilnas programmas!
Tās ir lietas, kas nacionālo čempionātu padarījušas par preci, kurā vidējais skatītāju skaits ir mērāms tūkstošos. Cik LBL čempionāta spēlēs šosezon skatītāju skaits sasniedzis četru ciparu skaitli? Domāju, ka nevienā.
Tādēļ nebrīnīmies, ka Klaipēdas “Neptunas” uz Ventspili brauc kā FIBA Čempionu līgas līderi un mājinieki nav izteiktā favorītu statusā. Tā nevajadzētu būt, liekot kopā abu valstu klubu saimniecību. Tas nenozīmē, ka šovakar nevaram uzvarēt. Varam un to arī novēlēsim BK “Ventspils” komandai. Bet pārējiem kaimiņu panākumi lai kalpo kā labs piemērs.
LIETUVAS KLUBI EIROPAS KAUSU TURNĪROS
ULEB Eirolīga
Kauņas “Žalgiris”. Apskaužams fakts, ka apmēram Rīgas “Dinamo” budžetu (“Žalgirim” šosezon tie ir 8,4 miljoni eiro) Lietuvā var atrast uz vietas un vēl nauda paliek arī citiem. Mājas spēlēs ap 10 tūkstošu skatītāju, LKL spēlēs – ap 3000. Komanda ar redzamu nākotnes vīziju – septiņi spēlētāji līdz 24 gadu vecumam.
ULEB kauss
“Lietuvos Rytas”. Atbilstoši turnīra līmenim vietējo un sešu ārzemnieku apvienojums, nesen pārspēti Spānijas “Fuenlabrada” (arī Rolands Šmits!) un Krievijas “Himki”. Varbūt nav tā spozme, kas dažus gadus atpakaļ, taču LKL spēlēs pulcē ap diviem, ULEB kausā ar pieciem tūkstošiem skatītāju. Divas uzvaras piecās spēlēt ļauj droši lūkoties otrā posma sasniegšanas virzienā.
Paņevēžas “Lietkabelis”. Viens no Lietuvas labākajiem jaunā viļņa treneriem Kazis Maksvītis (viņa vadībā 1992. gadā dzimušo jauniešu izlase ar Jonu Valančūnu priekšgalā uzvarēja visu, kas iespējams) ar tādiem vīriem kā brāļi Lavrinoviči, Lukauskis, Janavičs. Eiropā sokas labi, bilance 3-2, uzvarētas solīdas Adrijas līgas komandas. Komplektācija, kas Paņevēžā ļauj pulcēt no trīs līdz pieciem tūkstošiem skatītāju neatkarīgi no līgas. Pirms gadiem pieciem klubs knapi vilka dzīvību.
FIBA ČEMPIONU LĪGA
“Neptunas”. Komandas dvēsele ir vietējie Klaipēdā izaugušie spēlētāji. Pirms pāris sezonām Eirolīgā tādi bija deviņi, tagad FIBA Čempionu līgā – seši. Lokālpatriotisms, veiksmīga leģionāru izvēle (arī pirms diviem gadiem Ventspilī spēlējušais Grants) – FIBA Čempionu līga sākta ar bilanci 5-0. Uzvaras pār Turcijas, Itālijas, Francijas, Vācijas un Grieķijas klubiem norāda uz LKL spēku. Un gudru treneri, par kādu izaudzis nu jau Lietuvas valstsvienības galvenais treneris Daiņus Adomaitis.
“Juventus”. No Utenas ar nokārtām galvām aizbrauca “Strasbourg”, “Cibona”, “Ostende”. Bilance 4-1, kamēr Lietuvas līgā zaudējumi vairāk kā uzvaras. Vēl viens apliecinājums, ka LKL ir izaugusi par vieno no vadošajām Eiropas līgām. Šādi rezultāti sasniegti ar mūspusē mazpazīstamiem lietuviešu spēlētājiem, trīs amerikāņiem, jau pieminēto lokālpatriotismu un pieredzējušo Antanu Sireiku trenera amatā,
FIBA Eiropas kauss
“Vytautas Prienai”. Jau nodrošināta vieta nākamajā kārtā, aiz muguras atstājot Tallinas “TLU/Kalev” un Rumānijas “Targu Mureš”. Ar tādiem izlasē un Eirolīgā spēlējušiem vīriem kā Delininkaitis, Lipkevičs, Čižausks būs arī turpinājums. Turklāt kopā ar večiem aug cerīga jaunatne.
“Šiauliai”. Pirms sezonas pasmaidījām, kā Šauļi ar 50 punktu starpību zaudē Ventspilij. Jā, no iepriekšējā kluba daudz nav palicis pāri, taču tāpēc Šauļos nedomā ierauties stūrīti un skatīties no malas. Lai kāda komanda, Eiropas turnīrs netika atlikts tālākā plauktā. Komandā teju puse spēlētāji ir līdz 23 gadu vecumam. Eiropas kausā pieci zaudējumi, taču iznāca kārtīgi pacīnīties ar VTB līgas klubu Minskas “Cmoki”, ar Kipras un Čehijas komandām. Ar šādu pieredzi tā pati komanda pēc gada būs LBL vidusmēra līmenī. Vai tas nenotiks agrāk, redzēsim šīs sezonas Baltijas līgas izslēgšanas spēlēs.
