Anda Līce: Reliģiskā liekulība bieži pamodina fanātismu 0
Elektroierīces sazemē, lai izsargātos no strāvas triecieniem. Lai neitralizētu neapmierinātību un naidu, cilvēki meklē savus sazemēšanās veidus un līdzekļus. Pavasarī mēs it kā pārmagnetizējamies un kaut uz brīdi pārslēdzam uzmanību no sevis uz norisēm dabā. Vieni sevi no negācijām atbrīvo laivojot, citi – rokot zemi, sējot un stādot. Daudzi priekšroku dod garīgai pārveidei un iet ticības ceļu. Jo agrāk saprotam, ka visu attiecību pamatā ir attiecības ar Dievu, jo kvalitatīvāk izdodas nodzīvot mūžu. Diemžēl arī šīs attiecības mēdz būt paviršas un īslaicīgas.
Vēsture rāda – visos laikos īpaši briesmīga ir bijusi reliģiskā liekulība, kas itin bieži pamodina fanātismu. Tas, ka pēc tā sauktās oktobra revolūcijas Krievijā ar neiedomājamu entuziasmu ļaužu pūļi metās graut dievnamus, liecināja par ticības seklajām saknēm. Tie, ar dziļajām saknēm, cietumos un nometnēs gāja mocekļu ceļu. Tagad, nepilnu gadsimtu vēlāk, Krievijas prezidents Putins baznīcā met krustus, bet rīkojas kā īsts bezdievis, un Krievijas pareizticīgajai baznīcai pret to nekas nav iebilstams. Ļaužu pūļi atkal izkliedz priekšā teiktus saukļus, ir gatavi graut un darboties pret to, kura aicinājums gadu tūkstošiem ir nemainīgs, proti, pa īstam mūs sazemē vienīgi mīlestība.
Tas, ka cilvēces nākotni apdraud negausīgā dzīšanās pēc peļņas, ir acīm redzams, taču šī alkatība diezin vai apturama. Jāatzīst, attiecībā uz nākotni mēs visi savu reizi rīkojamies liekulīgi – šausmināmies par dabas piesārņošanu un to turpinām piesārņot. Laukos daudzi joprojām bāž plītī plastmasas atkritumus vai arī tos vienkārši izmet aiz mājas stūra. Vēl joprojām kā lielāko biedu min DDT, šad tad piemin arī raundapu, bet pavisam maz tiek runāts par tādu plaši arī Latvijā lietotu pesticīdu kā glisofāts. Publiskajā telpā vēl nejūt spēcīgu satraukumu par šādu preparātu iespaidu uz visām paaudzēm. Starptautisko ātrās peļņas lobiju rīcībā ir milzīga nauda un reklāmas iespējas, kamēr veselībai bīstamo produktu lietotājiem nabadzība un zemais apziņas līmenis neļauj rīkot vērienīgus kaitīgo produktu boikotus un citas akcijas.
Nedrīkst par zemu novērtēt tādu sazemēšanās veidu kā piederība kādam domubiedru pulkam, kas uztur ideālus par godīgas politikas un pārvaldības iespējamību. Vērojot politisko skatuvi, izskatās gan, ka politikā šodien visu nosaka vienīgi naudasbiedru pulciņi, un tas nozīmē peļņas pumpēšanu par katru cenu.
