Kā aizvietot neesošus zobus: veidi, izmaksas, priekšrocības 0
Mākslīgās zobu saknes – implanti
Runājot, smaidot vai ēdot cietās plastmasas protēzes var izkustēties no vietas, taču mūsdienās tas nav vienīgais veids, kā aizstāt dabiskos zobus. Titāna sakausējuma skrūve jeb implantāts, kas ieaudzēts žokļa kaulā, var kalpot kā balsts gan vienam mākslīgam zobam, gan veselai zobu rindai.
“Nekas nav labāks par dabisko zobu, tādēļ labojot to cenšas saglabāt. Ja plombēšana un citas ārstēšanas metodes vairs nevar palīdzēt, jo kroņa daļa ir kļuvusi neizturīga vai nolūzusi, zoba restaurācijai var izmantot sakni. Tajā ievieto kaut ko līdzīgu tapiņai un uz tās izveido mākslīgo zoba kroni. To sauc par saknes inleju,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Zobu protezēšanas katedras docents, Stomatoloģijas institūta zobārsts Linards Grieznis. Mākslīgā zoba kroņa izgatavošanai izmanto dažādus materiālus: plastmasu vai kompozītu, lietu metālu, metālkompozītu, metālkeramiku, presētu porcelānu, kas visvairāk līdzinās dabiskam zobam, un ļoti izturīgo cirkonija oksīdu.
Ja zaudēti vairāki zobi, var cerēt uz neizņemamām zobu protēzēm – tiltiem. Tas ir zobu protēzes veids, ko izmanto tad, ja trūkst viena vai vairāku blakus esošu zobu. Dabiskie zobi tiek slīpēti un uz tiem fiksē protēzi.
Ja zaudēti četri vai vairāki līdzās auguši zobi, protēzi var balstīt uz žokļa kaulā ķirurģiski ievietotiem implantātiem jeb mākslīgām zoba saknēm. Tās atgādina skrūvi un tiek izgatavotas no īpaši izturīgiem titāna sakausējumiem. Viena implanta ievietošana izmaksā 500 eiro un vairāk.
“Implanti nav jāliek katra trūkstošā zoba vietā. Divi implanti var noturēt četrus zobus,” skaidro zobārsts. Ja savu zobu nav, bet gribas neizņemamu protēzi, jārēķinās, ka, piemēram, lai noturētu pilnu zobu rindu, būs nepieciešami seši implanti.
Vai šāda protezēšana ir ilgstoša? “Vispirms izlemj, kurā rajonā ievietot implantus, tad vietējā anestēzijā tos ieskrūvē un apmēram trīs mēnešus nogaida, kamēr tie ieaug žokļa kaulā, kļūst stabili. Pēc tam uz implantiem liek izgatavotos kroņus, tiltus vai citas konstrukcijas,” stāsta ārsts.
Parasti mākslīgās saknes neievieto uzreiz pēc zobu zaudēšanas, bet pagaida, līdz smaganas sadzīst. Taču arī pārāk ilgi gaidīt nedrīkst, jo laika gaitā kauls tukšajā, nenoslogotajā vietā kļūst plānāks jeb atrofējas. Jo ilgāks laiks pagājis, jo lielāks kaula masas zudums. Ja žokļa kauls pamatīgi izdilis, tajā nevar ievietot implantu. Taču kaulu iespējams arī pieaudzēt, vai nu izmantojot kaula aizvietotāju, vai pārstādot gabaliņu no paša pacienta žokļa kaula. Tas ir gan dārgāks, gan laikietilpīgāks process – vietu implantam var sagatavot gada laikā.
